Kriminālprocesu sācis Kalvīša aizstāvētais Bode

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFI/Normunds Mežiņš

Kriminālprocesu par partijas «Jaunais laiks» (JL) līdera un aizsardzības ministra Einara Repšes finanšu darījumiem sācis iepriekš no darba Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) atbrīvotais un pēc tam ar tiesas lēmumu atjaunotais Ilmārs Bode, ko aktīvi aizstāvēja premjers Aigars Kalvītis (TP), aģentūrai LETA apliecināja Saeimas deputāte JL valdes locekle Linda Mūrniece.

«Vakar Kalvītis pierādīja, ka nekautrējas izmantot tiesībsargājošās iestādes savai politiskajai kampaņai. Kārtējo reizi izpaužot izmeklēšanai jūtīgu informāciju savā interpretācijā. Vienīgi, lai tā būtu pilnīga, iespējams, apzināti aizmirsa nosaukt kriminālprocesa ierosinātāja vārdu — Bode,» sacīja Mūrniece.

Partijas valdes locekle arī piebilda, ka, viņasprāt, tieši šis apstāklis ir svarīga informācija «šajā stāstā».

Jau ziņots, ka KNAB sācis kriminālprocesu par bijušā premjera,  tagadējā aizsardzības ministra Repšes finanšu darījumiem, vakar žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents.

Kalvīša paziņojumu par KNAB sākto kriminālprocesu Repše vērtē kā izrēķināšanos ar politiskajiem pretiniekiem. «Kalvīša valdībā notiek pilnīgi brutāla izrēķināšanās ar saviem konkurentiem,» sacīja JL līderis. Pēc viņa teiktā, izrēķināšanās ar politiskajiem konkurentiem notiek, izmantojot varas resursu un nerēķinoties ar Latvijas starptautisko prestižu.

Repše uzsvēra, ka viņš ir gatavs ar dokumentiem pierādīt, ka veiktie darījumi nav pretrunā ar likumu. KNAB sāktais kriminālprocess esot formāls, lai no ASV saņemtu informāciju par Repšes darījumiem. Politiķis skaidroja, ka kriminālprocesu nemaz nebūtu nepieciešams sākt, ja netiktu izveidota «parlamentārās apmelošanas komisija», kas pieprasījusi informāciju no tiesībaizsardzības institūcijām par Repšes darījumiem ārpus Latvijas.

Savukārt 2. martā KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs izdeva rīkojumu par Bodes atstādināšanu no darba pienākumu pildīšanas, bet 11. aprīlī viņam piemērots disciplinārais sods, ar kuru Bode tika atbrīvots no darba birojā.

Kalvītis pirms Lieldienām nosūtīja Loskutovam rezolūciju, kurā lūdza pārskatīt lēmumu par Bodes atlaišanu. KNAB, uzskatot premjera rīkojumu par prettiesisku, vērsās Ģenerālprokuratūrā. KNAB arī piebilda, ka Kalvīša dokumentā nebija minēts motivēts lēmums par Loskutova rīkojuma atcelšanu, kā arī nebija KNAB priekšnieka rīkojuma tiesiskuma un lietderības izvērtējuma.

Ģenerālprokuratūra atzina, ka Bodes atstādināšanai no darba pienākumu pildīšanas nebija tiesiska pamata. Tika arī norādīts, ka nav pamata apšaubīt Ministru prezidenta kā augstākās pārvaldes amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas amatpersonas pieņemtā lēmuma tiesiskumu.

Bode bija vērsies arī ar prasību tiesā un lūdza atjaunot viņu amatā. Tiesa daļēji apmierināja Bodes prasību par atjaunošanu amatā un atzina kā spēkā neesošu KNAB priekšnieka rīkojumu par viņa atstādināšanu no darba pienākumu pildīšanas un rīkojumu par disciplināra soda piemērošanu, ar kuru Bode tika atbrīvots no darba birojā.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu