Ir bankas, kas tieši no klientu piesaistīšanas caur mākleriem dzīvo.
Bankas uzpērk māklerus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Hansabanka atklāti atzīstas, ka maksā mākleriem, lai to klienti nekustamā īpašuma pirkšanai izvēlētos kredītu pie viņiem.
To, ka Hansabanka maksā māklerim par piesaistītajiem klientiem, apaļā galda diskusijā diezgan samulsis atzina bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Uģis Zemturis. Uz šādu atzīšanos viņu savā veidā izprovocēja Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas prezidents Edgars Šīns. Esot kļuvis zināms, ka tagad pat Hansabanka, kas līdz šim ar mākleru uzpirkšanu neesot bijusi saistīta, maksājot viņiem par klientu piesaisti. Savukārt klients bieži vien par šādām māklera īpašām attiecībām ar banku nemaz droši vien nezina, stāstīja E. Šīns. Uz to U. Zemturis atbildēja, ka «ne jau aiz laba prāta Hansabanka mākleriem maksā».
To, ka ir bankas, kas nekustamā īpašuma mākleriem maksā par klientu piesaisti, «Neatkarīgajai» intervijā savulaik jau stāstīja «Parex bankas» viceprezidente Līga Puriņa. Viņa gan uzsvēra, ka «Parex banka» šādā stilā nestrādājot. «Klients droši vien par to nezina. Mākleris pircējam iestāsta, ka attiecīgajā bankā ir lētāk vai ka caur viņu kā labu klientu iespējams dabūt zemākus procentus. Patiesībā tā nav, un mākleris īstenībā saņem par šo kredītņēmēju piesaistīšanu savus procentus no bankas,» par nekustamo īpašumu pircēju maldināšanu stāstīja L. Puriņa.
«Mums, piemēram, ir tāds mākleris, kas nupat paņēma kredītu «Parex bankā». Viņš saka, ka labāku nosacījumu noteikti nekur citur nav. Kad viņam jautā, kur viņš ved savus klientus, izrādās, ka tie tiek sūtīti uz citu banku, jo māklerim par to maksājot. Taču likmes tur ir augstākas un klientiem neizdevīgākas,» toreiz bažīgi noteica L. Puriņa. «Ir mazās bankas, kas tieši no tā dzīvo. Māklerim tātad vienu vai divus procentus no kredīta summas un pēc tam paņem no klienta krietni pa virsu, nekā to, piemēram, ņemtu Parex banka. Un tiešām liela daļa klientu nez kādēļ ir tik slinki, ka uz to paļaujas, vairāk tic māklerim nekā bankai, ko uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija un reitingu aģentūras.»
Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons «Neatkarīgajai» uzsvēra, ka mākleru uzpirkšana neesot nekas nosodāms. Mākleris neesot finanšu konsultants, un viņa lēmumus var ņemt un var neņemt vērā. Savukārt bankas šajā gadījumā izvēloties maksāt māklerim kā atzītam profesionālim, un tas ir tikai vēl viens ceļš līdzās, piemēram, klientu piesaistei caur reklāmu.
Katrā ziņā, pirms uzticēties māklerim kredīta izvēlē, speciālisti tomēr iesaka pārbaudīt arī citu banku piedāvājumus. Šajā sakarā vēl jāpiebilst, ka Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jauno mākleru profesionālās darbības valsts standartu. Tajā tiek noteikts, kā mērāma māklera darba kvalitāte, par ko viņam jāatbild un kas ietilpst viņa kompetences lokā. Jāatzīmē, ka kredītkonsultācija neietilpst tradicionālajos māklera pienākumos. Arī T. Tverijons norādīja, ka gadījumā, ja banka maksā māklerim, viņš skaitās kā bankas ārštata darbinieks.