Ieradies Rīgā pēc Turīnas olimpiskajām spēlēm, Atvars Tribuncovs saglabā vēsu prātu. Uz visu notikušo viņš raugās mierīgi, liekot katram pašam apzināties savu ieguldījumu izlases sniegumā. Pēc intervijas tapa zināms, ka Atvars atskaitīts no «Mora» IK komandas.
- Vai nav tā, ka pēc Turīnas turnīra gribās nedaudz atpūsties un aizmirst par hokeju? Piedzīvotās sagrāves kaut kādā veidā nav izsitušas tevi no ritma?
- Vienmēr jau gribas atpūsties, kā nekā daudz spēļu ir sezonā. Šī nav ne pirmā, ne pēdējā reize, kad ir tādas sajūtas. Katram hokejistam ir tādi brīži karjerā, kad it kā gribas likt punktu. Tādi brīži uznāk un uzreiz pāriet.
- Cik labi biji sagatavojies olimpiskajām spēlēm?
- Nebija problēmu. Es zināju, ka pretī būs pasaules labākie spēlētāji. Trenējos un zināju, ka tik vienkārši kā ir agrāk bijis, nebūs.
- Ar ko šīs spēles atšķīrās no pasaules čempionātā aizvadītajām? Vai bija kas tāds, kas tevi Itālijā pārsteidza?
- Pārsteigt nekas nepārsteidza, vienkārši šeit vajadzēja vairāk koncentrēties spēlēm. Ja tu esi profesionāls sportists, tev ir jāsalīdzina sevi ar citiem un jābūt gatavam uz visu. Ja tu nebūsi gatavs spēlēt, tev pārbrauks pāri un viss.
- Vari pateikt, kuri no izlases nebija gatavi šim turnīram? Varbūt visa izlase nebija gatava spēlēt simtprocentīgi?
- (Klusums) Tas ir individuāli jāskatās. Katrs to var izvērtēt no savām pozīcijām.
- Vai no šīs olimpiādes ieguvi kaut kādu mācību un pieredzi?
- Viennozīmīgi. Ja paskatāmies, tad divas komandas no mūsu apakšgrupas ir labāko četriniekā, abas mūs sagrāva. Redz, starpība ir arī tajos ciparos, cik mums to iedzīvotāju un spēlētāju, un cik to ir tiem pašiem krieviem.
- Tu saskati starpību ciparos un spēles kvalitātē, bet vai nešķiet, ka atšķirība ir meklējama starp mūsu izlases hokejistiem? Mūsu vadošie spēlētāji (Skrastiņš, Ozoliņš, Reķis u.c.) spēles aizvadīja augstākā līmenī nekā citi izlases hokejisti. Šķiet, ka ir parādījusies plaisa starp labākajiem spēlētājiem un pārējiem.
- Es nezinu, grūti teikt. Jā, ceturtā maiņa ir mazāk pieredzējusi nekā pārējās. Ir daudz visādu iemeslu. Psiholoģiskais faktors arī, iespējams, bija noteicošs šoreiz. Ja tu nekad neesi ticies laukumā ar lielām zvaigznēm, bet esi redzējis tās tikai TV ekrānā, tad, protams, ka... Man arī pašam pirmajā pasaules čempionātā sanāca spēlēt pret krievu zvaigznēm - Kovaļovu, Nazārovu, Kozlovu. NHL lokauta laikā es ar šāda līmeņa spēlētājiem sastapos Krievijā un ieguvi vērtīgu pieredzi. Ir pilnīgi iespējams, ka 3. un 4. maiņai nebija nekādas saprašanas, kas tie tādi ir. Bet tas viss nāk ar laiku.
- Aigars Cipruss izteicās, ka komandā ir bijušas nesaskaņas. Vai tu to arī izjuti un vari apgalvot tāpat?
- Nebija nekas tamlīdzīgs. Ja tu zaudē nepārtraukti, tad emocijas ņem virsroku. Tas viss sakrājās un vienmēr kāds grib meklēt vainīgos. Katram ir jāizanalizē sava spēle, ko tu esi devis un ko tu esi izdarījis. Nevienam nav patīkami zaudēt ar tādiem rezultātiem.
- Georgijs Pujacs esot iesitis Sergejam Naumovam ar nūju pēdējā mačā.
- Muļķības. Sergejs pēc ielaistajiem vārtiem cēlās augšā un Georgijs netīšām aizskāra viņu. Cilvēki izlasa informāciju no dažādiem avotiem vai padzird baumas, un vēlāk sāk spekulēt ar runām. Savukārt mēs jau sākam domāt, ka Latvijā mūs tūlīt visi gāzīs gar zemi, kad atgriezīsimies. Nekā tāda nav. Atlidojām un mūs šeit sagaida priecīgi cilvēki.
- Vai savai statistikai seko līdzi?
- Sanāk jau ik pa laikam. Kā nekā tā ir tava maize, klubā tas ir būtiski.
- Daudzi uzskata, ka Atvars Tribuncovs vairs nav tas Atvars, kurš bija pirms 3-4 gadiem.
- Nu nezinu gan. Uzskatu, ka pieredze man ir nākusi klāt ar katru aizvadīto sezonu. Varbūt tīri tehniski kaut kas ir pamainījies kaut kādos komponentos, bet neesmu sliktāks kā es biju. Kāds tad es biju pirms pāris gadiem?
- Nesaku, ka slikts, bet Latvijā cilvēki mīl izcelt katra spēlētāja sniegumu. Bieži tiek salīdzināts, ko katrs ir izdarījis konkrētā turnīrā.
- Nekas jau nestāv uz vietas. Ja es jutīšos slikti, es aiziešu no hokeja. Nemocīšu sevi un neļaušu nevienam rakstīt par sevi slikti avīzēs (smejas). Gudrinieku netrūkst. Tikai žēl, ka vienmēr to negatīvo meklē.
- Divi jau Latvijas izlasei ir pateikuši atā. Kā ir spēlēt kopā pārī ar Ozoliņu?
- Baigā bauda. Ne velti viņš saņem to naudu, kas ir visiem zināma. Bet ar Sandi ir tā, ka vai nu viņš ir perfekts laukumā, vai arī viņam vispār neiet. Bet jebkurā gadījumā viņš ir jāpiesedz, kad esi kopā ar viņu uz ledus.
- Pastāsti nedaudz par savu tagadējo mājvietu Moru. Kā jūties Zviedrijā?
- Labi. Mora ir maza pilsētiņa, iedzīvotāju skaits nepārsniedz 12 tūkstošus. Uz spēlēm halle parasti ir pilna. Pilsētā ir divi restorāni, divi veikali un viens klubs, kurš sestdienās strādā līdz diviem naktī. Pilsēta ir slavena ar to, ka tajā notiek ikgadējs slēpošanas maratons. Visi pasaules labākie slēpotāji veic 90 km garu distanci un finišē Morā.
- Kāpēc tieši Zviedriju izvēlējies par savu dzīves vietu šogad? Salīdzini sadzīvi Morā ar to, kāda tev bija Ufā.
- Vajadzēja pārmaiņas pēc Krievijā pavadītajiem trim gadiem. Sadzīves ziņā Mora varbūt ir augstāk attīstīta nekā Ufa. Skandināvijā ir cits dzīves līmenis, cilvēki ir savādāki, viņiem ir cita mentalitāte. Bet man Ufā varbūt pat labāk patikā kā šeit.
- Ar ko Zviedrijas Elites sērijā spēlētais hokejs atšķiras no Krievijas superlīgā spēlētā?
- Zviedrijā tas ir netīrāks. Tiesāšana ir savādāka. Bieži pārkāpumi netiek pamanīti. Tiesnesis, kurš tiesāja mums maču Turīnā pret kazahiem, arī ir palicis atmiņā ar spēlēm Elites sērijā. Arī kautiņi ir vairāk nekā superlīgā. Teiksim, kāds sitiens ar elkoni tiek palaists garām, tad var visādi tas beigties. Krievijā par kautiņiem raidīja nost un pašam arī nācās maksāt par to.
- Ja es teiktu, ka Zviedrijas līgas hokejs ir augstāka līmeņa par Krievijas, tad Tu noteikti man nepiekristu?
- Nē, tā nebūt nav! Daļēji piekrītu tev. Tas ir savādāks, bet nevaru apgalvot, ka labāks par Krievijā spēlēto. Ja zviedri spēlē vairāk individuāli, tad krievi savukārt hokejā akcentu liek uz tehniku un komandas spēli. Krievijā arī prēmēšanas sistēma ir aktuāla. Par uzvarām ir prēmijas, ja to nav, tad finansiāli tu zaudē. Un tev taču arī ir par ģimeni jārūpējas. Krievijā prēmijas augsti kotējas hokejā.
- Finansiāli Tu droši vien zaudē, salīdzinot kaut vai ar Ufu?
- Jā, protams.
- Pirms sezonas tev bija vēl kādi piedāvājumi no klubiem?
- Bija tad, kad jau biju noslēdzis līgumu ar «MORA» IK. Sezonas laikā arī bija, bet mani nelaida prom.
- Vai nākošgad arī gribētu palikt šajā klubā?
- Nē.
- Gribi augstākā līmenī uzspēlēt?
- Varētu varbūt turpat Zviedrijā, arī Krieviju neesmu atmetis, bet austrumos pēdējā laikā skatās uz jaunajiem talantiem.
- Daudzi mēdz atgriezties mājās.
- Pēc paris gadiem, ja kāds vēl ņems (smejas).
P.S. Kā ziņo eurohockey.net, Atvars Tribuncovs atskatīts no Zviedrijas Elitserien līgas kluba «Mora» IK rindām un šobrīd var doties darba meklējumos.