Olijars uz Eiropas čempionātu brauc kā sezonas līderis

2002. gada Eiropas čempionātā Olijars godam izcīnīja otro vietu. Godam tāpēc, ka viņam priekšā finišēja tikai tābrīža pasaules rekordists brits Kolins Džeksons. Nākamā gada ziemā pēc pasaules čempionāta telpās Džeksons beidza karjeru, Eiropas labākā barjerista mantojumu atstājot Olijaram. Kā izrādījās, par labāko Eiropā Staņislavs sevi varēja saukt tikai īsu brīdi, līdz elitē ielauzās Ladži Dukurē. Kamēr Olijars vēl tikai cer noskriet distanci ātrāk par 13 sekundēm, tumšādainais francūzis to jau ir paveicis, turklāt pērn viņš uzvarēja pasaules čempionātā. Šosezon Olijaram ir labāks laiks nekā Dukurē, taču lielākais favorīts gaidāmajās sacensībās būs tieši francūzis. Lozannā, kur Olijars veica sezonas ātrāko skrējienu, Dukurē bija Latvijas barjerskrējējam vairākus metrus priekšā, bet viņš paklupa uz pēdējās barjeras un Latvijas rekordistam zaudēja. Tiesa, grūti prognozēt, cik gatavs Dukurē būs Eiropas čempionātam, jo neilgi pirms savas valsts meistarsacīkstēm treniņā viņš guva kājas savainojumu.

Neskaitot Dukurē, citus konkurentus Olijaram grūti saredzēt, un otrā vieta tā kā būtu droša, taču pret šādu scenāriju runā vēsture. Kopš panākuma 2002. gada Eiropas čempionātā Staņislavs piedalījies visās lielākajās sacensībās, taču pie godalgas ne reizi nav ticis. Sestā vieta, ceturtā, ceturtā – tādi ir viņa rezultāti pasaules čempionātā telpās, piektā vieta Atēnu olimpiskajās spēlēs, izstāšanās un pusfināls pasaules čempionātā stadionā. Savukārt pērnā gada Eiropas ziemas čempionātā, kurā Olijaram tika prognozēta tikpat droša medaļa kā tagad, viņam nācās samierināties ar diskvalifikāciju par pāragri veikto startu... Preses konferencē pirms Eiropas čempionāta Staņislavs atzina, ka uzvarai Eiropas meistarsacīkstēs būs jāskrien 13 sekunžu robežās, taču nekas neliecina, ka Olijars būtu šādam rezultātam gatavs.

Protams, ir patīkami būt sezonas labākā rezultāta īpašniekam Eiropā, taču citādi Olijars šo sezonu par veiksmīgu saukt nevar. Staņislavs uzvarēja «Grand Prix» posmā Geitshedā, bet nevienās no lielākajām sacensībām viņam nav izdevies iekļūt labāko trijniekā, un pat Lozannā, kur Stasis sasniedza savu sezonas labāko rezultātu, viņš ierindojās tikai sestajā vietā. Līdz 2003. gadam Olijars progresēja un tobrīd spēja konkurēt ar visiem pasaules elites barjeristiem, slaveno amerikāni Alenu Džonsonu ieskaitot. Muļķīgs savainojums viņam liedza pacīnīties par medaļu tā gada pasaules čempionātā, un kopš tā laika Olijara karjera gājusi pa lejupejošu līkni. Katru gadu viņam priekšā aizskrējis pa kādam jaunās paaudzes barjeristam – šogad to paveikuši kubietis Dejrons Robless un amerikānis Arīss Merits. Būtu patīkami, ja neveiksmīgo sezonu Olijars pabeigtu ar Eiropas čempionāta medaļu.