RB redakcija turpina saņemt lasītāju vēstules par iepazīšanos internetā. Izrādās, ka tīmekli šim nolūkam izmanto gan jaunieši, gan cilvēki pusmūžā un ka dažiem veicas pat atrast savu lielo mūža mīlestību.
Viņš, viņa un internets. Baibas vēstule
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Es neesmu Džeina Fonda...»
Arī man aktuāla šķiet tēma par iepazīšanos internetā. Laikrakstā agrāk publicētajās vēstulēs neatradu atbildi uz jautājumu: «Kāpēc man šāda iepazīšanās internetā ir nepieciešama? Ko es no tās sagaidu?» Mums, kam jau pāri 40, loģiski, vieglāk ir iepazīties internetā, jo uz naktsklubu taču neiesi; diez vai arī vakari «tiem, kam pāri 35» šim nolūkam noderēs. Tāpēc arī mēs ar draudzeni, manu vienaudzi, reizēm uzrakstām «večiem» no interneta. Esmu šķīrusies jau vairākus gadus, bet draudzene izšķīrās nesen. Tāpēc laikam tik atšķirīgi ir mūsu mērķi un vēlmes.
Draudzene, kurai bērni jau ir pieauguši, bet vecāki dzīvo citā pilsētā, meklē cilvēku, kas viņai būtu blakus. Viens gadījās, bet nebija īstais. Tagad ir cits. Viņa trīc par katru vēstuli no šī Jāņa, jo gaida mirkli, kad abi būs kopā uz mūžu. Savukārt es jau trīs mēnešus sarakstos ar Pēteri. Vaigā redzējusi neesmu, pat bildi ne. To vien zinu, ka viņš ir divus gadus par mani vecāks un ar atbilstošu izglītību.
Vēstules saņemu katru dienu — mīļas, ka bail. No vēstulēm zinu, ka Pēterim ir divi bērni — dēls un meita — un ka viņi ir pusaudžu vecumā ar visām no tā izrietošajām problēmām. Tieši pateikts vēstulēs nav, taču nojaušu, ka viņš ir precējies un dzīvo kopā ar sievu.
Bet es taču viņu ģimenes dzīvi nepostu! Lai jau mīlējas ar sievu, ja tas viņam ir patīkami! Vēl zinu, ka Pēteris ļoti mīl savu mammu, kas dzīvo atsevišķā dzīvoklī. Vienubrīd viņš tā kā vilka uz to, ka mums jāsatiekas, bet man jāatzīst, ka šo piedāvājumu uztvēru gandrīz vai ar bažām. Kāpēc? Jo man pietiek ar virtuālu kontaktu. Man ir patīkami katru dienu atvērt interneta vēstulīti ar virsrakstu «Manu mīļo draudziņ!». Bet realitātē — tā kā dziesmā: «...Es neesmu Džeina Fonda, mans mīļais Alen Delon!» Baidos, ka reālais kontakts būtu mazāk pievilcīgs, varbūt viļos.
Otrkārt, zinot to, ka man mājās kopjams slimnieks, uztraucos, ka Pēterim tas varētu nepatikt, lai gan esam par to vēstulēs runājuši. Visbeidzot — reāla draudzība tomēr uzliek zināmus pienākumus. Tāpat tas prasītu zināmus ierobežojumus arī naudas tērēšanai. Vienīgais, kāpēc es gribētu reālu draudzību, ir svētki — redzot, ka cilvēki svin Jāņus, Ziemassvētkus un citas atzīmējamas dienas, man ir skumji, ka tā dzīve, ko varētu pavadīt savu vienaudžu kompānijā, paiet secen.
Baiba
(RB pārējās saņemtās vēstules par iepazīšanos internetā publicēsim rīt.)