Izrādās, ka tīmekli iepazīšanās nolūkam izmanto gan jaunieši, gan cilvēki pusmūžā un ka dažiem veicas pat atrast savu lielo mūža mīlestību. [s:14177] Šodien — turpinājums.
Viņš, viņa un internets. Lauras, Vilka un Ivonnas vēstules
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Citi laiki, cita veida iepazīšanās
Tā es parasti atbildu saviem vecākiem un omītei, kad viņi man cenšas ieborēt, ka iepazīšanās, sēžot pie datora, ir muļķīga un nevēlama. Nopietnas attiecības, viņuprāt, tā nevar izveidot, bet es esmu pārliecināta, ka var gan. Skaidrs, ka agri vai vēlu ar vēstuļu draugu būs jāsatiekas arī klātienē, bet sākums visām attiecībām ir iepazīšanās kādā no interneta portāliem.
Vai tad šodien kāds jauns cilvēks vispār iet uz tādām ballēm, kā manu vecāku jaunībā? Kur tad citur lai iepazīstas? Vidusskolā pārsvarā mācās meitenes, arī augstskolā, ja esi izvēlējies nosacīti sievišķīgu studiju vietu, piemēram, pedagoģiju, nekas nespīd... Ne jau internets, bet gan kafejnīcas un klubi, manuprāt, ir domāti cilvēkiem, kuri meklē izklaidi vienai naktij. Jā, arī pa internetu «blandās» dažādi cilvēki, bet katra paša ziņā ir izvērtēt, vai šis variants viņam ir tīkams vai nav.
Diemžēl es pagaidām vēl neesmu atradusi sev tādu īstu, skaistu mīlestību, ar ko vecākiem spētu pierādīt, ka arī internetā ir iespējams atrast draugu, toties divām manām draudzenēm gan ir laimējies. Neuzskatu, ka tie būtu izņēmuma gadījumi. Natālija sarakstījās ar Arti vairākus mēnešus, kamēr nolēma satikties. Randiņš izdevās! Vēl joprojām viņi ir kopā un gatavojas precēties. Bet Kitijai, jau mācoties vidusskolā, uzradās draudziņš no Vācijas. Tagad viņa ir apprecējusies, dzīvo netālu no Minhenes un auklē dēliņu. Nesen vēstulē man rakstīja, ka cītīgi mācoties vācu valodu, jo ir doma, kad bērns paaugsies, turpināt studijas kādā Vācijas augstskolā. Feini, vai ne?
Redziet nu, nav taisnība, ka internetā iepazīties vēlas tikai dzīves neveiksminieki un nolemti vecpuiši vai arī dīvaiņi, kuriem normāls cilvēks iet apkārt ar līkumu. Uzskatu, ka nav svarīgi, kur cilvēki iepazīstas. Galvenais, ka viens otru atrod.
Laura
Pret depresiju un alkoholu
Arī večiem ir savs viedoklis par iepazīšanos internetā. Ja ne gluži sievu, tad vismaz draudzeni kādam laikam internetā noteikti var atrast. Manam labākajam draugam Aināram pirms pāris gadiem nomira sieva. Nu, nebija viegli viņam, jo forša sieva bija. Cik ilgi tā skumsi un dzīvosi viens? Jutu, ka nav vairs labi, aizies draugs pa pieskari. Ieteicu, lai iesākumam pameklē kādu draudzeni internetā. Labāk draudzene, nevis alkohols.
Pameklēja un atrada. Nu, ne jau uzreiz, bet laikam ar kādu trešo vai ceturto piegājienu. Toties tagad atkal ir zirgā un viss notiek. Esmu liecinieks, kā vecim momentā izmainījās visa dzīve un pašapziņa, kad pļāpāšana internetā jau pārgāja uz reāliem randiņiem. Depresija bija kā ar roku noņemta. Lai gan uzskatu, ka varēja atrast vēl labāku un jaunāku, bet katram jau savs funktieris un sava interese.
Bet vecenes reizēm arī ir «labās». No tādām jāuzmanās. Viņas interesē tikai tavs maks un nekustamais īpašums vai arī tikai sekss uz vienu vai pāris naktīm. Nu, tā nogribējušās, ka netiec vaļā! Nezinu, kā citiem, bet man tādi tieši izteikti jautājumi un mājieni uzdzen pretēju vēlēšanos.
Vilks
Vismaz kāds piedzīvojums
Dzīvē tagad viss notiek pa fikso, tāpēc nav ko brīnīties, ka arī attiecības ir pa fikso, vienreizējās lietošanas. Man arī ir sanākušas vairākas tādas nenopietnas attiecības, bet nenožēloju. Vismaz kāds piedzīvojums rūgtajā dzīves īstenībā, kur tik maz prieka un gaišuma.
Jau gandrīz desmit gadus esmu precēta vīrieša mīļākā. Loma nav no pateicīgākajām. Lai gan vairākas reizes šo gadu laikā viņš ir teicis, ka mīl mani un ka ar sievu dzīvo kopā tikai bērnu dēļ, bet agri vai vēlu tādas attiecības tomēr prasa risinājumu. Esmu sapratusi, ka man tādas nenoteiktas viļņveida attiecības neder, jo cik tad ilgi var būt par mierinātāju tādam sievas nesaprastam un nemīlētam nabadziņam, kuram reizēm tik ļoti vajag pie manis ievākties un kādu laiku padzīvot, lai pēc tam atkal atgrieztos ģimenē — tā, it kā nekas nebūtu noticis. Saprotams, ka jaukajā ģimenes samierināšanās laikā es atkal kļūstu lieka.
Bezgalīgi tā nevar turpināties, tāpēc paralēli šīm attiecībām esmu mēģinājusi iepazīties arī ar interneta palīdzību. Pagaidām gan šīs pazīšanās bijušas īslaicīgas, taču tik un tā no tām esmu vairāk ieguvusi nekā zaudējusi. Jā, ir arī visādi īpatņi un dīvaiņi, bet vai tad dzīvē tāpat tādu nav gana? Jāprot atšķirt, ar kuru ir vērts kaut ko nopietnāku pasākt un no kura labāk turēties pa gabalu. Par laimi, neviens maniakālas dabas tips man nav uzmācies, bet attiecībām uz laiku arī nav ne vainas. Daudz labāk nekā vientulība.
Ivonna