Amerikāņu zinātnieki Endrū Faijers un Kreigs Mello kļuvuši par pirmajiem 2006. gada Nobela prēmijas laureātiem. Desmit miljonu zviedru kronu (1,37 miljoni dolāru) lielā prēmija medicīnas un fizioloģijas nozarē viņiem piešķirta par atklājumiem, kas ļauj padarīt mazaktīvus jeb nomierināt defektīvos gēnus.
1998. gadā žurnālā «Nature» publicētajā pētījumā abi speciālisti pavēstījuši par ribonukleinskābes interferences (RNAi) mehānisma izpēti – izrādās, šādā veidā tiek bloķēta bojātu vai kaitīgu gēnu darbība, kas paver ceļu jaunu zāļu izstrādei šādu gēnu kontrolēšanai un ģenētisku slimību apkarošanai. Britu ģenētiķis Niks Hestijs intervijā BBC norādījis – jau tas vien, ka Nobela prēmija piešķirta tikai astoņus gadus pēc atklājuma, liecina par tā lielo nozīmīgumu.
Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija norādīja, ka 47 gadus vecā Stenforda universitātes Medicīnas skolas patologa Faijera un 45 gadus vecā Masačūsetsas Medicīnas skolas molekulārās medicīnas speciālista Mello atklājumi paver «aizraujošas iespējas» gēnu tehnoloģiju izmantošanā. Šis mehānisms jau plaši tiek lietots tīrajā zinātnē gēnu pētniecībai, bet nākotnē var sniegt jaunas terapijas metodes.
Daudzu slimību pamatā ir neadekvāta gēnu darbība, tāpēc RNAi paver plašas iespējas jaunas paaudzes zāļu izstrādei, kas selektīvā veidā iedarbotos uz bojātiem gēniem. «RNAi notiek augos, dzīvniekos un cilvēkos. Tai ir svarīga nozīme gēnu darbības regulēšanā, tā piedalās aizsardzībā pret vīrusu infekcijām un pakļauj kontrolei lēkājošos gēnus,» teikts Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas paziņojumā.
Kā atzina Mello, viņš nojautis, ka viņa atklājumi kādreiz varētu tikt novērtēti ar Nobela prēmiju, bet nekādā ziņā nav domājis, ka tas notiks tik drīz.
Otrdien tiks paziņots prēmijas ieguvēju fizikā, trešdien – ķīmijā, bet 5. vai 12. oktobrī – literatūrā (parasti šīs balvas īpašnieka paziņošana notiek ceturtdienās un iepriekšēja informācija par to tiek izplatīta tikai 48 stundas pirms uzvarētāja izsludināšanas). Balva ekonomikas zinātnē, kuru gan savā testamentā nav pieminējis 1896. gadā dzimušais Nobels un kuru 1968. gadā iedibināja Zviedrijas banka, tiks piešķirta 9. oktobrī.
13.oktobrī tiks paziņots Nobela Miera prēmijas laureāts. Tiek uzskatīts, ka reālākie pretendenti uz šo balvu ir cilvēki un kustības, kas bija iesaistīti Ačehas miera procesa panākšanā – Indonēzijas prezidents Susilo Bambans Judhoijono, kustība «Brīvā Ačeha» un bijušais Somijas prezidents Marti Ahtisāri, kas pildīja starpnieka lomu sarunās, kas 2005. gada 15. augustā vainagojās ar miera līguma parakstīšanu.