Nesen kādā televīzijas seriālā redzēju šādu ainu: kādas krāšņas, sulīgi skaistas varones jaunais mīļākais pie bāra citu pēc citas tukšo konjaka glāzes. Iemesls? Viņš tikko uzzinājis, ka viņa mīļotā sieviete ir par viņu desmit gadus vecāka!
Par 10 gadiem vecāks... Nu un tad?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nu un tad?
Patiesībā — nu un tad? Tieši tā satriektajam puisim pajautāja arī bārmenis. «Nu kā,» viņš atbildēja. «Kad man būs četrdesmit, viņai būs piecdesmit, kad man būs piecdesmit, viņai būs...»
Kurš gan nezina to teicienu — tu esi tik jauns, cik jūties. Un tomēr — vai reālais vecums ir problēma?
Kurš gan zina pareizo atbildi. Iespējams, ka vecumu starpība var kļūt par problēmu. Bioloģiskās šķēres, interešu nesaderība — ar laiku... Ar laiku var notikt viss. Bet — vai visas problēmas iespējams paredzēt arī tad, ja satiec akurāt sava vecuma cilvēku? Kurš var apsolīt, ka pēc desmit gadiem viss būs kārtībā — neatkarīgi no vecuma? Nu nav mīlestībai garantijas taloniņa, nav...
Ko darīt, ja tu esi iemīlējies tajā — par sevi cik tur tos gadus vecākajā?
Ko mēs meklējam vecākā partnerī? Mieru? Stabilitāti? Gudrību? Pieredzi? Drošības sajūtu?
Man liekas — neko no tā visa! Neko.
Man domāt, ka neiemīlas taču jaunībā vai vecumā. Iemīlas cilvēkā. Un ar vecumu tam ir ļoti pastarpināts sakars.
Netaisos ieslīgt prātojumos par tēmu «tēva komplekss» — pieļauju, ka tāds eksistē, bet, pirmkārt, es no tā neko daudz nesaprotu, otrkārt, es tam lāga neticu. Jo, kad tu iemīlies vecākā vīrietī vai sievietē, tu viņā meklē to pašu, ko jaunākā. Tu iemīlies cilvēkā.
Skaidrs, ka katrs vecums nes līdzi savus plusus. Jo vecāks, jo gudrāks. Ir, piemēram, arī tāds stereotips. Bet es tomēr ticu, ka tad, kad tu pa īstam iemīlies, mīlestība tev atņem prātu un dod tev savu īpašo, viedo gudrību, kam ar vecumu atkal nav nekāda sakara.
Par vēl kādu citu stereotipu kauns pat runāt, cik tas banāls — kad jaunas meitenes (jauni vīrieši) iemīlas vecākos vīriešos (vecākās sievietēs) viņu naudas dēļ vai arī kad vecāki vīrieši (vecākas sievietes) iemīlas jaunākās meitenēs (jaunākos puišos) viņu jaunās miesas dēļ. Naudu un seksu nav ko jaukt ar mīlestību, vai ne.
Atliek tikai izteikt līdzjūtību tiem vecuma ziņā šķietami nesaderīgajiem pāriem, kuri tiešām ir iemīlējušies. Jādomā, ka pasaulei par viņiem spriedums skaidrs: nauda — vai jaunā miesa — ir visas «lielās mīlestības» pamatā...
Starp citu, ir diezgan dabiski, ka jaunākiem cilvēkiem miesa ir tvirtāka, savukārt vecākie savā dzīvē pamanījušies kaut ko iekrāt. Nu ko darīt, ja divi šādi personāži patiesi iemīlas, lai aizbāztu muti pasaulei? Viņai kārtīgi saresnēt, un viņam savu naudiņu izkaisīt pa gaisu?
Velti censties pierādīt pretējo. Un nevajag.
Pasaulei muti neaizbāzīsi.
Pasaule diezgan bieži ir vulgāra, rupja, un bieži gadās, ka pasaule netic mīlestībai. Laikam jau tāpēc, ka pasaule daudz ko pieredzējusi — tāds varētu būt tās attaisnojums....
Akts manā dzimšanas dienā
Kāda nozīme, cik kuram gadu?
Lūk, kādu pieredzi man pastāstīja kāda sieviete: «Es mīlu kādu vīrieti un pirms kāda laika sāku viesoties viņa mājās. Visas sienas — ar gleznām! Viņš tās kolekcionē, un gandrīz par katru no tām viņam bija savs stāsts.
Pie kāda ar ogli gleznota sievietes akta namatēvs pēkšņi mani pameta stāvam un aizbildinājās ar vārdiem, ka dosies papildināt mūsu vīna glāzes. Es nejauši ieskatījos ogles zīmējumā vērīgāk un... Oh, my God! Tas bija viņa paša zīmēts, ar viņa noteikto, drošo parakstu stūrī. Zināju, ka viņš kādreiz diezgan nopietni nodarbojies ar mākslu, un patiesībā ne jau viņa zīmējums — manuprāt, ļoti labs — mani pārsteidza. Mani pārsteidz kas cits — gads, kurā bija tapis šis ogles zīmējums, bija... mans dzimšanas gads. Tā bija pirmā reize, kad es aizdomājos par mūsu vecumu starpību. Iedomājies, gadā, kad es piedzimu, viņš jau ar ogli zīmējis sieviešu aktus!
Man tas likās jocīgi. Bet nolēmu klusēt par savu atklājumu — jo man sāka likties, ka tieši tāpēc viņš mani pameta stāvam vienu pie šā ogles zīmējuma.
Jā, mūsu vecuma starpība ir gandrīz divdesmit gadu. Nu un tad?»