Kāpēc neprecas brīvais seksa intelektuālis

– Kā veidojies tavs priekšstats par sievietēm?

– Šajā ziņā liela loma ir manām māsām. Bērnībā piedalījos viņu spēlēs. Piemēram, viņas izgrieza papīra lelli, bet man vajadzēja izgriezt leļļu apģērbus.

– Kā skolas gados veidojās attiecības ar meitenēm?

– Es samērā maz piedalījos ārpusstundu pasākumos un vairāk komunicēju ar ielas draugiem, nevis ar klasesbiedriem, jo mani interesēja sports – hokejs, basketbols. Varbūt tikai ap devīto klasi man sāka rasties kādas domas attiecībā uz meitenēm, bet es nebiju nevienā iemīlējies, un man šajā laikā nebija tādu spilgtu iekšēju pārdzīvojumu. Man patika viena meitene, kura mācījās vecākā klasē, bet tās nebija dziļas, romantiskas jūtas.

– Kad tev radās pirmās nopietnās jūtas?

– Man šķiet, ka tas bija tikai ap gadiem divdesmit, un tās bija diezgan nopietnas attiecības ar precētu sievieti, kurai bija bērni. Tā kā tētis nomira jau manos skolas gados, manī bija izveidojusies liela atbildības izjūta par māsām, mammu un ģimeni. Un toreiz manās izjūtās attiecībā uz šo sievieti un viņas bērniem bija diezgan spilgti izteikta aizbildniecība, līdzjūtība un žēlums.

– Un pēc tam?

– Man bija vairākas draudzenes. Attiecībām ļāvu veidoties pašām no sevis, bez tādas konkrētas ievirzes. Varētu teikt, ka tas bija tādā kā pašplūsmā, jo katram jau šķiet, ka viņš dara pareizi, un tikai pēc tam tu sāc kaut ko izprast un izvērtēt. Katrā ziņā man vienmēr bija vēlēšanās dzirdēt no savām draudzenēm to, ko, viņuprāt, es daru nepareizi. Es to neuztvēru kā aizvainojumu, bet – tieši otrādi – teicu viņām paldies par to.

– Vai tev bija arī citas nopietnas attiecības?

– Jā, man izveidojās attiecības ar meiteni, kas bija astoņus gadus jaunāka par mani. Faktiski, abas manas sievietes savās izpausmēs bija ļoti līdzīgas. Varbūt tas izpaudās dažādi, bet es saskatu zināmas paralēles.

– Tu izjuti tādu kā tēvišķu lomu šajās attiecībās...

– Jā. Bija reizes, kad vajadzēja pateikt – nedari tā, bet, lai otru nesāpinātu un neizraisītu asaras, es noklusēju. Beigās tieši šā iemesla dēļ arī pats biju zaudētājs.

– Tu esi firmas direktors, un tev darba kolektīvā arī ir sievietes. Tu uz viņām skaties kā uz padotajām vai kā uz sievietēm?

– Esmu izvēlīgs attiecībā uz sievietēm. Darbā esmu pieklājīgs, bet izteikt komplimentus man patīk. Dažreiz tie neizpaužas klasiskā izpratnē, bet gan vairāk kā rīcība. Jautājums tikai, vai otrs to uztver kā komplimentu. Sieviete, ar kuru man bija attiecības, tikai tagad, kad pagājis jau laiks, man atzinās, ka neesot novērtējusi manus komplimentus, kas izpaudās praktiski, jo esot gaidījusi mutiskus komplimentus.

– Tu teici, ka tev patīk gudras sievietes, kas nav pārāk raksturīgi citiem vīriešiem...

– Jā, man patīk spēles moments attiecībās. Patīk intelektuāla domu apmaiņa.

– Vai tu sevī izjūti tipisku vīrieša – mednieka instinktu?

– Nē. Es nemedīju. Man tas nav raksturīgi. Ja kāda sieviete mani ir ieinteresējusi, tad varbūt es arī kaut kādā veidā to izrādu, bet, ja tas nav abpusēji, tur nekas neveidojas.

– Vai sievietes medī tevi?

– Ir bijuši tādi gadījumi, bet es mēģinu draudzīgi atrisināt situāciju, jo neizmantoju sievieti tikai savu seksuālo vajadzību apmierināšanai.

– Ko tu ceri sagaidīt no nākamajām attiecībām?

– Tā laikam ir spēja saprasties. Lai abi varētu viens no otra kaut ko mācīties. Arī man tādās reizēs, kad kaut ko nepasaku aizbildnieciskās izjūtas dēļ, vēlāk nāk nožēla par zaudēto iespēju.

– Uz mirkli iedomājies kādu saulainu vasaras dienu – meitenes plandošos, īsos svārciņos, topiņi līdz nabai, brūna iedegusi āda... Kādu sievieti tu gribētu satikt savā ceļā?

– Tā ir blondīne. Viņai ir dabisks un smalkas uzbūves ķermenis bez mākslīgiem uzlabojumiem un silikoniem. Galvenais, lai viņa justos brīvi un nepiespiesti, varbūt man vienkārši uzsmaidītu... Ja no viņas starotu brīvība un nepiespiesta uzvedība, domāju, ka es varētu viņai tuvoties.

– Tuvojoties viņai, tu domātu jau divus soļus tālāk vai arī vienkārši pieietu pakoķetēt?

– Agrāk es gāju ar konkrētu mērķi, bet praksē ir pierādījies, ka otrs šīs vibrācijas izjūt, uztver, un nekas nesanāk. Tāpēc tagad es neizvirzu nekādus tālākus mērķus.

– Vai tu gribētu oficiāli noformēt attiecības vai vienkārši padzīvotu kopā?

– Vispirms droši vien padzīvotu kopā. Bet, ja man būtu oficiāla ģimene un bērns un es redzētu, ka mums nesapasē, tad pieļauju, ka turpinātu dzīvot kopā arī tikai bērna dēļ, jo bērni, manuprāt, ir ļoti svarīgi.