Iebraucējiem Latvijā Dabas aizsardzības pārvalde visbiežāk konfiscējusi tādus suvenīrus, kuru ievešana atbilstoši Vašingtonas konvencijai par tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) ir aizliegta vai nav pieļaujama bez speciālas atļaujas, kā čūskas pudelē, koraļļu izstrādājumi, čūskādas un krokodilādas izstrādājumi, Latvijas Dabas muzejā notiekošajā konferencē pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes CITES nodaļas vadītāja Ilona Vilne.
Viņa pastāstīja, ka gadā Latvijā tiek ievestas vidēji 15 čūskas pudelē. Tikmēr no koraļļu izstrādājumiem atbilstoši CITES atļauts ievest tikai sarkanā koraļļa izstrādājumus, pārējās koraļļu sugas pārdot un ievest ir aizliegts. Viņa atzina, ka nereti kontrabandisti mēģina, piemēram, baltā koraļļa izstrādājumus pārkrāsot sārtā krāsā cerībā, ka šādi apdraudētās sugas izstrādājumu tomēr varēs ievest.
Vilne uzsvēra, ka CITES, pirmkārt, ir organizācija, kas regulē tirdzniecību ar konvencijā iekļauto organismu sugām. Šīs konvencijas pamatmērķis nav aizliegt šo tirdzniecību vai sodīt pārvadātāju, bet gan regulēt. Līdz ar to ar speciāliem dokumentiem atsevišķus izstrādājumus ievest Eiropas Savienības (ES) valstīs ir atļauts. Piemēram, nelielus krokodilādas izstrādājumus var ievest ar nosacījumu, ka izstrādājums veidots no tās krokodila sugas, kas nav iekļauta CITES pielikumos, un personai ir to apliecinošs dokuments. Arī kažokādas atļauts ievest, ja personai sagatavota speciāla atļauja. Šāda atļauja personai jāiegūst no trešās valsts, kur suvenīrs tiek iegādāts, pastāstīja Vilne. Nereti jau tirdzniecības vietā izsniedz šādu dokumentu. Vēl personai, lai preci ievestu Latvijā, nepieciešama atļauja no Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldes, līdz ar to personai laicīgi pārvaldē jāpieprasa, lai dokuments tiek sagatavots un pieejams brīdī, kad persona šķērso muitu.
Tomēr ir noteikti arī suvenīri, ko katrs ES pilsonis var ievest arī bez speciālām atļaujām. Atbilstoši CITES katrs ES dalībvalstu pilsonis, muitā neuzrādot CITES atļaujas, personiskajā bagāžā drīkst ievest tādus izstrādājumus no CITES otrajā pielikumā iekļautajām sugām kā - četrus nedzīvus jūras zirdziņus, trīs «lietus stienīšus» jeb rituālus mūzikas instrumentus lietus izsaukšanai, kas veidoti no kaktusiem, ne vairāk kā četrus apstrādātus izstrādājumus no krokodilādas, ne vairāk kā trīs «tridacnidae spp» un ne vairāk kā trīs «strombus gigas» gliemežvākus vienai personai, kā arī storveidīgo zivju kaviāru līdz 125 gramiem vienai personai, ja bundžiņa marķēta atbilstoši CITES nosacījumiem.
Vilne arī pastāstīja, ka sadarbībā ar policiju Latvijā, galvenokārt izmantojot sludinājumu portālu «www.ss.lv», konfiscēti tādi izstrādājumi kā lāčādas. Dabas pārvalde, konstatējot, ka tiek tirgoti izstrādājumi, pārkāpjot CITES, sazinās ar policiju un pēcāk šo izstrādājumu konfiscē. Par šādu pārkāpumu privātpersonai var draudēt naudas sods no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskām personām - no 140 līdz 1400 eiro.
Dabas aizsardzības institūciju pārstāvji preses konferencē skaidroja, ka liela nozīme ir sabiedrības informēšanai, jo bieži par kontrabandistiem kļūst personas, kas vienkārši nav informētas par aizliegumiem, proti, savas nezināšanas pēc.
Pārvaldei atsevišķos gadījumos nāciet konfiscēt arī dzīvus dzīvniekus, piemēram, pitonus vai pat lāci. Šādos gadījumos pārvalde sadarbojas ar Rīgas Zooloģisko dārzu, kuram konfiscētais dzīvnieks tiek nodots. Kā aģentūrai LETA pastāstīja zoodārza pārstāve Laura Līdaka, pēdējo gadu laikā zoodārzam nodoti vairāki pitoni. Bieži tie tiek neatbilstoši apkopti, baroti. Zoodārzā tie nevar palikt dzīvot, jo šādi gadījumi prasa papildu finansiālo slogu, tādēļ tiem nereti tiek meklētas mājvietas citos pasaules zooloģiskajos dārzos.
Līdaka arī pieminēja gadījumu, kad zoodārzā nonācis lācis Bargais. Viņš 2014.gadā Rīgas zoodārzā tika nogādāts no Ragaciema, kur ticis turēts nebrīvē. Līdaka atzina, ka lāča uzvedībā manāmas novirzes, kas nav raksturīgas zvēram, kas turēts, ievērojot labturības principus.
Starp Latvijā mītošiem īpatņiem CITES pielikumos iekļauti tādi dzīvnieki kā brūnais lācis, vilks, ūdrs, ērgļu sugas, klijānu sugas, liju sugas, dažādas pūču sugas un citi.
CITES konvencija par tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām ir pieņemta 1973.gadā Vašingtonā, to ir ratificējušas vairāk nekā 170 valstis, arī Latvija. Konvencijas pirmajā pielikumā iekļauts vairāk nekā 900 īpaši apdraudētu sugu, to komerciāla izmantošana pilnībā aizliegta. Tie ir, piemēram, lemuri, lielie, plēsīgie kaķi, ziloņi, degunradži, lielie papagaiļi. Otrā un trešā pielikuma sugu tirdzniecībai ir ierobežojumi un nepieciešama CITES eksporta atļauja.
Latvija CITES konvenciju ratificēja 1997.gadā, bet kopš 2004.gada Latvijā CITES nosacījumus ievieš ne tikai nacionālā likumdošana, bet arī ES normatīvie akti.
Latvijas CITES uzraudzības institūcija ir Dabas aizsardzības pārvalde, kura ir atbildīga par CITES un ES regulu īstenošanu, tādēļ tās pienākumos ietilpst CITES atļauju un sertifikātu izsniegšana, pārējo CITES ieviešanā iesaistīto institūciju koordinēšana, ziņošana par CITES ieviešanas sekmēm, lēmumu pieņemšana par konfiscēto īpatņu izmantošanu, sabiedrības informēšana un citi.
