Cik dakteru, tik ārstniecības metožu. Kaut ko līdzīgu var teikt arī par mūžseno tēmu — vai sportistiem pirms sacensībām ir ieteicams nodarboties ar seksu. Viedokļi šajā jautājumā dalās, un ir treneri, kas saviem audzēkņiem pirms atbildīgiem startiem kategoriski aizliedz nodoties mīlas priekiem.
Sievietēm — zaļā gaisma
Attiecībā uz sportistēm par šo jautājumu šķēpi netiek lauzti, jo ir zinātniski pierādīts un praksē pārbaudīts, ka sekss var būt ļoti labs dopings augstu rezultātu sasniegšanai. Sociālisma laikos līderi dažādu aizliegto un atļauto metožu radīšanā bija Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) speciālisti, kuri slepenās laboratorijās izgudroja ne tikai jaunas metodes, kā apiet dopinga kontroli. Tolaik, kad bija svarīgi pārspēt ASV un citu kapitālistisko valstu, kā arī it kā brālīgās PSRS sportistus, lai apliecinātu savas sistēmas priekšrocības, lietā tika liktas arī savdabīgas metodes.
Ja bija gūts apstiprinājums, ka dzimumakta laikā gūtais emocionālais un hormonālais satricinājums pēc noteikta laika peldētājai ļauj sasniegt augstāku rezultātu, tad lielajās sacensībās sportistes pirms starta apstrādāja īpašs fizioterapeits vai treneris. Turklāt dažkārt atklājās, ka lielākas hormonālās vētras un arī rezultātus sekmē anālais sekss.
Pēc tam kad līdz ar Berlīnes mūri sabruka arī sociālisms, atklājās, ka VDR sportā tika izmantotas arī nehumānas metodes. Piemēram, sportistēm attiecīgajā brīdī bija jāieņem bērns, jo bija pierādīts, ka grūtniecības pirmajos mēnešos rodas papildu spēks un enerģija. Turklāt šai drausmīgajai metodei bija vēl kāds «pluss». Proti, auglis sevī uzsūca visus medikamentus, un šādā veidā tika slēptas dopinga pēdas.
Šobrīd dopinga kontroles sistēma sacensībās ir ļoti stingra. Sportisti tiek savākti uzreiz pēc starta, un, pat nododot urīna analīzes, tiek uzmanīti. Savulaik, kad pēc uzaicinājuma uzreiz nebija jādodas uz kontroles vietu, bija iespēja dažādām manipulācijām. Tostarp sāpīgām. Piemēram, ja bija skaidrs, ka sportists (-e) «nav tīrs», tad ar speciālas ierīces palīdzību urīnpūslī tika ievadīts šim gadījumam speciāli sagatavots tīrs urīns.
Kā dopings ietekmē seksualitāti
Uzskats, ka ar muskuļu kalniem uzpumpēti vīrieši vai sportisti, kas lieto dopingu, gultā nebūt nav labākie mīlnieki, ir gan mīts, gan arī tajā slēpjas liela daļa patiesības.
Anaboliskie stereoīdi, no kuriem Latvijā zināmākais varētu būt nandralons, ar ko saistīts ne viens vien dopinga skandāls, tieši pretēji, var būt labs seksuālais dzinējspēks. Anaboliķi tiek lietoti muskuļu masas un spēka palielināšanai, un it īpaši tos varētu būt iecienījuši tie sportisti, kas vēlas strauji uzpumpēt muskuļus.
Runas, ka līdz ar to «draudziņš» vairs nespēj pildīt savas funkcijas, ir pārspīlētas. Proti, vīrietim sēkliniekos ir dziedzeri, kas regulē vīrišķos procesus un ražo androgēnās vielas, kas veicina gan muskuļu attīstības procesus, gan arī vēlmi un spējas mīlēties. Tātad, ja organismā tiek ievadīti sintētiskie hormoni jeb steroīdi, tad rodas to pārpilnība un sportista tieksme pēc seksa var paaugstināties. Taču katra cilvēka fizioloģija ir atšķirīga un ne visus var mest pār vienu kārti.
Ja laikā, kad tiek lietots dopings jeb sintētiskie preparāti, viss var likties vislabākajā kārtībā, tad pēcāk gan sekas var būt diezgan bēdīgas. Proti, kamēr organismā hormoni tiek ievadīti mākslīgi, minētie dziedzeri sēkliniekos var atpūsties. Taču, kad tiem jāsāk strādāt, var izrādīties, ka to jauda ir zudusi, un kā tautā saka, ir jāsamierinās ar «sēru vītoliņu».