Kad hormoni streiko

Cukura diabēts

Cilvēka hormonu skaitu jau mēra simtos. Tādēļ nekādā gadījumā nevar sacīt, ka pastāv viena klīniskā aina, vienādi trauksmes signāli, kad jāgriežas pie endokrinologa. Iemesli ir tikpat dažādi, cik dažādas var būt iespējamās endokrīnās slimības.

Viena no izplatītākajām slimībām pasaulē (un arī Latvijā) ir otrā līmeņa cukura diabēts. Tāpēc visiem cilvēkiem pēc 45 gadu vecumā, ja ir problēmas ar lieko svaru, vismaz reizi gadā vajadzētu nodot analīzes, lai noteiktu glikozes līmeni asinīs. Agrīnā stadijā diagnosticējot saslimšanu, to vēl var koriģēt, mainot dzīvesveidu un ievērojot speciālas diētas.

Diabēts nosaukumu ieguvis no vārdu salikuma latīņu valodā, kas tiešā tulkojumā skan — «saldi tecēt cauri».

Diabēta klasiskie signāli:

• slāpes,
• bieža urinācija,
• sausa āda,
• var būt arī ādas izsitumi un nespēks.

Ja zināt, kur pilsētā atrodas visas publiskās tualetes un dienā jums jāizdzer vairāk nekā 3 litri ūdens (bet slāpes nemazinās), tad mudīgi dodieties pie endokrinologa un veiciet analīzes!

Sarežģītais vairogdziedzeris

Otrs uzmanāmais objekts ir vairogdziedzeris. Saistībā ar to izšķir trīs slimību grupas.

Jums ir pastāvīgs nogurums, miegainība, apātija, neliela tūska ap acīm. Neskatoties uz pareizu ēšanu, pieaug ķermeņa svars. Tas viss liecina par vairogdziedzera pazeminātu funkciju, ko ārsti sauc par HIPOTIRIOZI.

Jums –25 ziemā šķiet patīkams vēsumiņš. Apetīte ir zvērīga, bet svars tik un tā krītas. Jūs svīstat un jūtat sirdsklauves. Skatoties melodramatiskas filmas, līst asaras. Tuvinieki pamana, ka jums acīs ir dīvains spīdums... Tad, iespējams, tā varētu būt HIPERTIRIOZE jeb pastiprināta vairogdziedzera funkcija.

Trešais variants: jūs pats spogulī redzat, ka VAIROGDZIEDZERIS IR PALIELINĀTS, un to ievērojuši arī tuvinieki. Mazgājoties sajūtat, ka dziedzera virsma ir negluda — arī tad noteikti ir jāmeklē speciālists.

Bieži vien šajā gadījumā nav nekā nopietna. Piemēram, grūtniecības un pubertātes laikā vairogdziedzera palielināšanās ir normāls fizioloģisks process. Taču visas izmaiņas labāk precizēt nekā palaist garām!

No operācijas nav jābaidās

Operāciju veic tad, ja vairogdziedzerī atrodami neskaidras izcelsmes mezgli. Iespējams, ka izmeklēšanā ārsts nevar izslēgt onkoloģisku vainu.

Otrs gadījums, kad nepieciešama operācija, ir tā sauktie karstie mezgli, kas var veicināt toksikozi, ja ir palielināts joda saturs organismā.

Kad top skaidrs, ka tomēr jāoperē, pacients ar ģimenes ārsta nosūtījumu dodas pie ķirurga. Rindā jāgaida aptuveni 2–3 mēnešus. Ja ir nopietnas aizdomas par kādu onkoloģisku vainu, tad, protams, mazāk.

Dažiem pacientiem pēc operācijas ir nepieciešama neliela ārstēšana, citiem — ne.

Pavisam slikti

Retāk sastopami simptomi: jūsu rētas vai plaukstu zīmējumi ir kļuvuši tumšāki. Jums nav spēka un ir slikta dūša, bet asinsspiediens ir ļoti zems — tas liecina par virsnieru mazspēju. Tad gan, negaidot ne dienu, jāskrien pie endokrinologa.

No ginekologa pie endokrinologa

Reizi gadā endokrinologa konsultācija nepieciešama arī sievietēm, kurām ir stipras, neregulāras mēnešreizes. 20–30% gadījumu to pamatā var būt kāda no endokrīnajām slimībām. Piemēram, policistiskas olnīcas vai adrenogitālais sindroms.

Ja ir menstruālā cikla traucējumi; pastiprināts apmatojums; izsitumi uz sejas un muguras; piebrieduši un sāpīgi krūšu dziedzeri un neskaidrs svara pieaugums — arī tad noteikti jāgriežas pie speciālista.

Sāpīgu, neregulāru un stipru mēnešreižu gadījumā sievietei vispirms tomēr ir jādodas pie ginekologa. Ne vienmēr iemesls ir endokrīnās problēmas. Ja būs nepieciešams, ginekologs nosūtīs uz analīzēm un pie speciālista.

Nereti sievietes visās nelaimēs vaino hormonu tabletes. Taču speciālisti norāda, ka tas ir malds. Šo tablešu ir ārkārtīgi daudz. Piemēram, zāles vairogdziedzera hormonu aizvietošanai. Tādējādi tās nu nekādi nevar izraisīt nopietnus veselības traucējumus. Lietojot šo medikamentus, mēs aizvietojam to, kā trūkst.

Problēmas var rasties no NEPAREIZI izvēlētas orālās kontracepcijas un hormonu aizvietojošās terapijas menopauzes laikā.

Vairāk jākustas

Endokrīnās slimības nav lipīgas. Cukura diabēts, policistisku olnīcu sindroms — šo kaišu gadījumā liela nozīme ir cilvēka dzīvesveidam un uzturam. Protams, daļēji arī gēniem. Taču cilvēki var darīt ļoti daudz, lai spītētu iedzimtībai, — jo vairāk kustēsimies un pareizāk ēdīsim, jo stiprāk paši aizsargāsim sevi no šo slimību attīstības.

Kas attiecas uz bērniem, tad vecākiem būtu jāsatraucas, ja mazulis neaug vai — tieši pretēji — aug pārlieku strauji. Vēl viens iemesls bažām — straujas svara svārstības.

Konsultēja Klīniskās universitātes slimnīcas «Gaiļezers» ārste endokrinoloģe Ilze Konrāde

Ņem vērā!

Universālas receptes hormonu ārstēšanai nav. Ja tev ir pazemināta vairogdziedzera funkcija vai pirmā tipa cukura diabēts (kas tiek ārstēts ar insulīna terapiju), tad zini — tas ir uz mūžu!

Jo ātrāk aiziesi pie speciālista, jo drošāk, ka ar šīm kaitēm nebūs jāsadzīvo visu mūžu.

Zināšanai

Lielākā daļa endokrinoloģisko slimību ārstēšanas medikamentu ir kompensējamo zāļu sarakstā!