Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) cer, ka Saeima, reaģējot uz Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pieņemto lēmumu atlikt valsts drošības likumu publicēšanu, iespējami operatīvi veiks tajos grozījumus.
Premjers cer, ka Saeima operatīvi veiks grozījumus valsts drošības likumos
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par to aģentūru LETA informēja premjera padomnieks Arno Pjatkins.
Kā norāda premjers, regulējumam par valsts drošības iestāžu parlamentāro kontroli jābūt maksimāli skaidram un nepārprotamam. Tieši šādus grozījumus valdības vadītājs atbalstītu.
Valdības vadītājs atgādina, ka Saeima šonedēļ jau sāka darbu, pārskatot grozījumus Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā. Priekšlikumi, kas skar parlamentāro kontroli, guvuši gan koalīcijas, gan opozīcijas atbalstu.
Vīķe-Freiberga ir apturējusi grozījumu Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā publicēšanu uz diviem mēnešiem. Prezidente uzsver: grozījumu Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā publicēšanas apturēšana ir signāls un brīdinājums visai sabiedrībai.
Saeima 1. februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus vairākos ar valsts drošību saistītos likumos. Šo likumu grozījumus iepriekš pieņēma valdība Satversmes 81. panta kārtībā, kas paredz Ministru kabinetam tiesības laikā starp Saeimas sesijām, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus ar likuma spēku.
Prezidente likumu grozījumus atgrieza otrreizējai caurlūkošanai Saeimai. Parlaments, neņemot vērā prezidentes iebildumus un nemainot normas likumprojektos, grozījumus 1. martā pieņēma atkārtoti.
Tagad prezidente pirmo reizi savu gandrīz astoņu darbības gadu laikā izmantojusi Satversmes 72. pantu, lai apturētu kāda likuma izsludināšanu.
«Pamatojoties uz Satversmes 72. pantā noteiktajām Valsts prezidenta tiesībām apturēt likuma publicēšanu, paziņoju, ka apturu likumu «Grozījumi Nacionālās drošības likumā» un «Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā» publicēšanu uz diviem mēnešiem,» teikts prezidentes paziņojumā oficiālajā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis».
Satversmes 72. pantā teikts: «Valsts prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.»
Kā izriet no Satversmes 72. panta, vēl pastāv iespēja izvairīties no tautas nobalsošanas, savukārt parakstu vākšana jāuzsāk obligāti.
Pēc trim nedēļām Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) varētu sākt parakstu vākšanu saistībā ar valsts drošības likumiem, aģentūru LETA informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Gatavošanos iespējamai tautas nobalsošanai var iedalīt trīs posmos astoņu nedēļu garumā. Trīs nedēļas varētu notikt gatavošanās parakstu vākšanai, 30 dienas — parakstu vākšana, nedēļu — rezultātu noteikšana.