«Šis ir brīdinājums par Saeimas atlaišanu. Paldies Dievam, ka prezidente ir spērusi šādu soli,» komentējot ar valsts drošību saistīto likumu apturēšanu intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Panorāma» sacīja bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš.
Konstitucionālo tiesību speciālists Endziņš tāpat kā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka steidzīgā drošības likumu grozīšana saistīta ar oligarhu interesēm. Grozījumi šajos likumos varētu būt saistīti ar Andra Šķēles, Aivara Lemberga un Aināra Šlesera interesēm, sacīja Endziņš. Viņš atgādināja, ka šīs personas ir saistītas ar pēdējā laika skandalozākajām apsūdzībām: Ventspils, «Kempmayer» un Jūrmalgeitas lietām. Straujo grozījumu virzīšanu un akceptēšanu Endziņš skaidro ar to, ka liela daļa Saeimas deputātu esot «labi nopirkti».
Politologs Jānis Ikstens šo gadījumu salīdzināja ar 1999. un 2000. gada notikumiem, kad Latvijai bija visaugstākais valsts nozagšanas indekss. «Prezidentes teiktais ir nopietns signāls, ka demokrātija valstī ir apdraudēta,» «Panorāmai» sacīja Ikstens.
Savukārt politologs Ivars Ijabs norādīja, ka šie ļaudis savtīgu interešu vārdā ir gatavi apdraudēt Latvijas dalību starptautiskajās organizācijās.
Atbildīgās amatpersonas par prezidentes rīcību runā izvairīgi. Piemēram, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis situāciju nekomentēja, attaisnojoties ar to, ka ir brīvdiena: «Brīvdienās ir jāatpūšas. Par šo jautājumu runāsim pirmdien.»
Savukārt Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars pauda viedokli, ka plašsaziņas līdzekļi nepareizi izpratuši grozījumus ar valsts drošību saistītajos likumos.
Valdības vadītājs Aigars Kalvītis atzina nepieciešamību konkretizēt šos grozījumus un piebilda, ka tā ir Saeimas kompetence.
Informācijas analīzes dienesta (IAD) vadītājs Aldis Brēķis noraidīja prezidentes pārmetumus par grozījumiem valsts drošības likumos un uzsvēra, ka IAD līdz šim vēl nav izsniedzis nevienu pielaidi valsts noslēpumam. Izmaiņas par operatīvās darbības piešķiršanu IAD ieviest lūdzis Brēķis, jo līdz šim pielaides izsniegšana dienesta darbiniekiem ilgusi pat deviņus mēnešus. Viņš uzsvēra, ka Nacionālās drošības padomes sēdē skaidrojis nepieciešamību ieviest grozījumus un toreiz iebildumi par to nav izskanējuši. Sēdē piedalījās arī prezidente. Brēķis sacīja, ka Vīķe-Freiberga ir kļūdījusies vai arī viņai sniegta neprecīza informācija.
