Cilvēkiem, kas diennaktī guļ četras piecas stundas, ir daudz mazāk iespēju gūt panākumus karjerā
Kas jāzina par miegu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja apmeklētājiem Pasaules veselības organizācijas izsludinātajā Miega dienā bija iespēja visai neierastā veidā uzzināt daudzveidīgu informāciju par miega nozīmi cilvēka dzīvē.
Guļot uz grīdas līdzās dzelzs plaušām un divgalvainam sunim, ikviens varēja uzzināt laba miega kanonus. Gidu lomu miega labirintos uzņēmās Rīgas Stradiņa universitātes komunikācijas nodaļas studenti Edmunds Lukaševičs un Lienīte Šarkūna.
Neatkarīgā šajā savdabīgajā ekskursijā noskaidroja, ka trešdaļu dzīves cilvēki pavada guļot. Lai miega peles nestu kvalitatīvu produktu, jānodrošina pietiekami ilgs laiks atpūtai un jāuztur nemainīgi gulēšanas paradumi: jāievēro gulētiešanas un mošanās laiks arī nedēļas nogalē. Pulksteņa rādītāju pagriešana divas reizes gadā par stundu uz priekšu un atpakaļ šo laba miega priekšnosacījumu ietekmē nelāgi, jo izjauc ķermeņa bioritmu, tāpēc nāksies vien svētdien likties uz auss stundu agrāk nekā parasti, lai pāreja uz vasaras laiku nenotiktu uz atpūtas rēķina.
Kad organismam nepieciešams miegs, tā iestāšanās ir neizbēgama, jo tas ir vitāli svarīgs cilvēka organisma stāvoklis. Ja cilvēks spējīgs aizmigt jebkurā vietā un laikā, tā ir droša miega trūkuma pazīme, norādīja L. Šarkūna. Izrādās, smadzenes ir spējīgas to kompensēt. Miega trūkumā nonākušas smadzenes aktivizē tās daļas, kas saistītas ar runas spējām. Lai rezerves nodrošinātu, samazinās to daļu aktivitāte, kas atbildīgas par matemātiskām funkcijām, kā rezultātā rodas uzmanības traucējumi, domāšanas un iegaumēšanas grūtības, kas savukārt samazina darbspējas un mācību kvalitāti.
Izplatītākie bezmiega cēloņi ir stress un neērta gultasvieta, tāpēc liela nozīme ir guļamtelpai – tai jābūt tumšai, klusai un ērtai. Diezgan aplami rīkojas tie, kas guļ pie ieslēgta radio vai mūzikas, jo smadzenes darbojas arī miegā un zemapziņā cilvēks visu nakti turpina klausīties, līdz ar to atpūta nav pilnvērtīga.
Par nomierinošu līdzekli iemigšanai nereti tiek uzskatīts alkohols, taču, izrādās, tas padara miegu trauslu un pēc tā lietošanas ir nepieciešams ilgāks laiks, lai izgulētos. Nevajadzētu aizrauties arī ar miegazālēm, jo tās nojauc miega struktūru un drīz vien bez zālēm iemigt lietotājs vairs nespēj, klāstīja E. Lukaševičs.