Mīla azerbaidžāņu gaumē. 5.

Seja nav jāslēpj –

tie laiki ir pagājuši, kad Azerbaidžānas sievietes slēpa seju no svešām acīm. Tādu parādību šīs valsts pilsētās vairs neredzēt. Dāmas pielāgojušās eiropeiskajai kultūrai un labprāt valkā gan īsus svārkus, gan vaļīgus topiņus, un nesmādē arī plēstos džinsus. Šajā ziņā Azerbaidžānas sievietes no mūsējām būtiski neatšķiras, bet rotaslietas gan dienvidnieces iecienījušas daudz vairāk par Latvijas sievietēm.

Viens vai divi gredzeni uz pirkstiem – tas nav nekas. Katrai Azerbaidžānas sievietei vajag vairākus gredzenus, vairākus auskarus ausīs. Un, nedod dievs, ja kaimiņienei vai draudzenei to ir vairāk un skaistāki, tad miera mājās nebūs. Vīram tad nāksies apmierināt sievas vēlmes un nodrošināt, lai viņa iegūst sev vismaz līdzvērtīgus rotājumus.

Azerbaidžānā vakaros ielās nesastapsiet sievieti, kas vienatnē devusies pastaigāties. Pastaigājas ģimenes, vīrs un sieva, draudzenes, māsas, bet sievietei iziet ielās vienatnē gan nav pieņemts. Tāpat sieviete viena nekad neatļausies kavēt laiku kafejnīcā. Tas nav aizliegts, bet viņas audzināšana un labās manieres to nepieļauj. Ko gan sieviete vienatnē var darīt kafejnīcā vai restorānā? Iepazīties ar pretējā dzimuma pārstāvjiem šādā veidā Azerbaidžānā nav pieņemts, un tā nenotiek. Sievietei šajā valstī ir mācīts piedomāt, lai viņa ar cieņu izturētos pret sabiedrību un vienlaikus saglabātu arī savu pašcieņu. Pavadīt laiku vienatnē izklaides vietā vai uz ielas nepavisam nepiederētos pie labajām manierēm.

Jo sirmāks, jo cienījamāks –

tāda ir azerbaidžāņu dziļa tradīcija no paaudzes paaudzē. Šajā valstī parasti visi – jauni un veci, sirmgalvji un bērni – turas vienkopus. Viesībās visi sēž līdzās pie lielā galda un ir pilntiesīgi ģimenes locekļi Galda galā parasti tiek ierādīta vieta vecākajam vīrietim ģimenē – tēvam vai vectēvam. Viņš var absolūti neko nesaprast no jaunākajām tehnoloģijām, elektronikas vai jaunākajiem pavērsieniem politikā – tas nav būtiski. Viņam vienalga tiek izrādīta dziļa cieņa tikai tāpēc vien, ka viņš ir daudz pieredzējis un dzīves gudrs. Ja sirmais vīrs vēlēsies par kaut ko dalīties savās pārdomās, viņš tiks uzmanīgi uzklausīts, neatkarīgi no tā, cik svarīgs ir viņa sakāmais.

Arī bērni, sēžot pie svinību galda, netiek mudināti iet ārā paspēlēties un atstāt pieaugušos. Azerbaidžānā uzskata, ka bērni ieklausās pieaugušo sarunās un mācās no tām daudzas dzīves gudrības. Un arī pieaugušos tas motivē piedomāt par savu uzvedību, lai bērni redzētu pozitīvāko piemēru. Bērnu tuvumā no pieaugušo mutes nedzirdēsiet ne vaļības, ne rupjus vārdus. 

Ģimenē pastāv tāda institūcija

kā ģimenes padome. Tā izlemj būtiskus jautājumus ģimenes dzīvē par tās nākotnes plāniem un naudas izlietojumu. Jaunā sieva vai vīrs, kas ienākuši sava laulātā drauga ģimenē, var piedalīties šajās sapulcēs, izteikt savas domas, bet pieņemt būtiskus lēmumus ģimenes dzīvē jaunpienācējam nav tiesību. Vēlme iejaukties dzīvesbiedra vecāku plānos tiks uzskatīta par nepiedienīgu un kaut ko ārkārtēju. Jaunajam vīram vai sievai nav tiesību diktēt noteikumus šajā ģimenē. Arī sievastēvs nav tiesīgs uzspiest znotam savus lēmumus jautājumos, kas attiecas uz znota dzīvi. Pirkt vai nepirkt māju, dibināt firmu, strādāt to vai citu darbu – šajos jautājumos sievas vecāki var izteikt savas domas, bet diktēt noteikumus un uzspiest savu viedokli znotam nav pieņemts.

Gadījumos, kad jāpieņem kāds būtisks lēmums, dēls parasti dodas aprunāties ar savu tēvu. Galvenais šajā procesā ir cieņas izrādīšana savam radītājam. Tēvs uzmanīgi uzklausa dēlu, un dēls cer uz tēva atbalstu. Tēva atbalsts dēla iecerēm un plāniem šajā tautā ir pielīdzināms dieva svētībai, it kā pats radītājs būtu parādījis viņam laimīgo ceļu. Tas ir kā ceļavējš veiksmei un panākumiem.

Paldies Latvijas un Azerbaidžānas biedrības «Azeri» priekšsēdētājam Uldushanam Ahmedovam.