Inflācijas apkarošanu Saeima iesākusi, steidzamības kārtā pirmajā lasījumā akceptējot vairākus grozījumus likumos, kas skar kredītu ņemšanu, nekustamā īpašuma pārdošanu un dārgu automašīnu pirkšanu. Opozīcija uzskata, ka šie grozījumi cīņai ar inflāciju ir vai nu neefektīvi, vai arī novēloti.
Vislielākos iebildumus no visiem sešiem inflācijas apkarošanas plāna ietvaros 19. aprīļa Saeimas sēdē izskatītajiem likumprojektiem izpelnījās pirmajā lasījumā akceptētie grozījumi par nodokļiem automašīnām. Jaunā laika (JL) deputāts Artis Kampars uzsver, ka nav skaidrs, kā šī likuma iedzīvināšana ietekmēs inflāciju. Turklāt, sadārdzinot nodokļus un līdz ar to preci šeit, Latvijā, cilvēki braukšot to pirkt uz citu valsti. Saistību ar inflācijas apkarošanu visai maz saskata arī ekskluzīvo automašīnu iegādes aplikšanā ar uzņēmuma ienākumu nodokli.
Nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas ierobežošana ir viens no galvenajiem aspektiem. Iecerēts, ka līdz ar nekustamo īpašumu spekulāciju mazināšanos nebūtu tik milzīgs cenu pieaugums mājokļiem un tas arī veicinātu šos spekulantus ieguldīt un pelnīt naudu radošos un eksportspējīgos projektos. Taču noteikumi par 25% ienākumu nodokli būs saistoši tikai tiem pirkumiem, kas būs izdarīti pēc likuma stāšanās spēkā. Saskaņas centra frakcijas deputāts Valērijs Agešins Saeimas debatēs sacīja, ka izmaiņas likumos, kas samazinātu spekulācijas ar nekustamo īpašumu un būtu arī galvenais inflācijas samazināšanas pasākums, jau vairākus gadus ir novēlotas.
Opozīcijas deputāti aicināja valdību samazināt arī valsts tēriņus, lai tādējādi vēl vairāk neveicinātu patēriņu un līdz ar to spiedienu uz cenu pieaugumu. JL deputāts Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka jau šā gada budžets bija jāveido bez deficīta. Savukārt V. Agešins aicināja valdību atturēties no dažādām greznībām un atteikties no ieceres būvēt Nacionālo bibliotēku, kā arī akustisko koncertzāli, jo šie projekti varētu veicināt cenu kāpumu būvniecības nozarē.
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Elita Šņepste attiecībā uz Kredītiestāžu likumu norādīja uz nepieciešamību izveidot vienotu kredītņēmēju reģistru, aptverot visas finanšu iestādes - gan hipotekāros, gan patēriņa kredītus, lai tās pēc tam varētu izvērtēt klientu patieso kredītu apjomu. Komercbankām, līzinga devējiem un citiem finanšu pakalpojuma sniedzējiem iecerēts noteikt, ka klienta maksātspēja jānovērtē un aizdevumi jāizsniedz, tikai balstoties uz viņa legālajiem ienākumiem.
Turklāt E. Šņepste norāda, ka nepieciešams ieviest obligātu legālo ienākumu uzrādīšanu, veicot atsevišķus darījumus un pirkumus par naudas summu virs 50, nevis 100, kā bija paredzēts iepriekš, minimālajām darba algām (tātad jau par 6000 latiem). Šie pasākumi esot vērsti arī uz to, lai cilvēki nebūtu ieinteresēti saņemt aplokšņu algas.
Jāpiebilst, ka, izskatot šos likuma grozījumus, debatēs Saeimas deputāti vairākkārt cits citam lasīja lekcijas par to, kas tā tāda inflācija ir un no kā tā rodas. Taču cīņa ar to tika noteikta kā ļoti svarīga un steidzama. Par grozījumiem sešu inflācijas apkarošanas likumprojektu paketē nobalsoja vairāk nekā 60 deputātu. Turklāt tie tika pieņemti steidzamības kārtā, paredzot vēl tikai vienu, nevis divus lasījumus, kā ierasts. Paredzēts, ka tos galīgajā lasījumā skatīs 17. maijā, bet izmaiņas likumā stāsies spēkā 1. jūlijā. Valdība šo inflācijas novēršanas plānu atbalstīja 6. martā, un paredzēts, ka ar to Latvijā līdz 2011. gadam inflācija pazemināsies līdz 2–2,5%.
Starptautiskās kredītu reitingu aģentūras Fitch un Standard&Poors Latvijai jau ir samazinājušas attīstības prognozes reitingu no stabila uz negatīvu. Arī vairāki pašmāju ekonomisti Latvijā saredz ekonomikas pārkaršanas draudus un inflāciju, kā arī importa pārsvaru pār eksportu kā tās galveno problēmu. Tajā pašā laikā aģentūra Moodys ir saglabājusi tikpat optimistisku skatījumu uz ekonomikas izaugsmi. Un tāpat daudzi ekonomisti uzsver, ka Latvijas situācija tomēr nav tik viennozīmīga, krīzi ar cenu burbuļa plīšanu un valūtas devalvāciju mūsu valstī tomēr neprognozējot.