Vīrs un sieva uz kara takas

Uz kara takas

Apstākļos, kad visapkārt valda cīņa par izdzīvošanu, kareivīgums dominē visās sfērās. Pat bērnos jau kopš mazotnes tiek kultivētas cīnītāju īpašības un iepotēts lepnības vīruss. Un, tā kā lielākā daļa vecāku ir neizglītoti psiholoģijas jomā, spēcīgai personībai tiek piedēvēts kareivīgums, tālab tas tiek visādi kultivēts. Bērni kā sūkļi uzsūc no vecākiem zināšanas par neatkarību, kā arī prasmi aizstāvēt savu viedokli un intereses. Antīkie filozofi gan šīs īpašības piedēvēja par sevi nepārliecinātām, baiļu nomāktām un tāpēc kareivīgām dvēselēm.

Bērni, kas intelektuāli vēl nav nobrieduši, lai apjaustu cīņas motīvus, emocionāli ir gatavi cīnītāji: viņi ir agresīvi, ietiepīgi, gatavi strīdēties un cīnīties ar saviem vecākiem un nesaprot, par ko viņus soda. Tiešām — par ko? Jo viņi tikai atdarina savus vecākus, cenšas būt neatkarīgi un stipri.

Šādā veidā no mazotnes ieaudzinātā neatkarība un lepnība neļauj vīrietim un sievietei atzīt, ka ir viens otram vajadzīgi. Dabīgi viņi tiecas viens pie otra, savienojas un... sāk karot. Dzimumu saskaņa kļuvusi neiespējama, jo neviens nav gatavs padoties — cilvēce savā būtībā ir nelaimīga.

Sievietei ir bail izskatīties vājai, un viņa vairs nepadodas savai sievišķajai būtībai.

Vīriešu seksuālo vēlmi sievietes uztver kā agresiju. Bet, ja viena puse ir agresīva, otrai — jāaizstāvas. Laulībā, kurā vajadzētu apvienoties kopējai izdzīvošanai un dzīves prieku baudīšanai, notiek bezcerīgs un bezjēdzīgs dzimumu karš.

Sievietes apņēmušās vīrieti atdarināt it visā, ne tikai apliecināt savu līdzvērtību, bet arī pierādīt savu pārākumu. Kad vīrieši, pakļaudamies dabiskam instinktam, metas pierādīt savu spēku, viņi cenšas viens otru iznīcināt. Sievietei tas ir nedabīgi. Taču arī viņas rīkojas tikpat nekaunīgi un lieto tādus pašus bandītiskus paņēmienus kā vīrieši. Pasaulē sieviešu noziedzība pieaugusi par 100–200 procentiem, kamēr vīriešu — palikusi iepriekšējā līmenī. Arvien skaidrāk ieraugāms, ka sievietes drīz ieņems visas vadošās pozīcijas sabiedrībā.

Valsts atbildība

Sievietēm vajadzētu nevis slēpties aiz vīru mugurām, bet meklēt aizstāvību valsts līmenī — lai valsts kā vairogs aizsargā sievieti, ja vīrietis to nevar vai negrib darīt. Šveicē vientuļām sievietēm iztikšanai maksā pietiekamu naudas summu. Bet, ja viņa dzemdē bērnu, maksā pabalstu, par kuru māte un bērns var cienīgi dzīvot, nezemojoties vīrieša priekšā. Šajā valstī lieliski saprot, ka starp vīrieti un sievieti ir nevienlīdzība finanšu sfērā. Vācijā sievietēm, kurām ir mazi bērni, darba diena ir saīsināta līdz četrām stundām, izmaksājot algu pilnā apmērā. Pie mums...

Sievietes stāvokļa uzlabošanai būtu jākļūst par nacionālo ideju! To nevar risināt tikai ar psihologu palīdzību un nelietīgo vīriešu nosodīšanu medijos. Citādi mūsu sievietes nekad neizkļūs no hroniskas aizvainotības, un agresijas riņķa dancis turpināsies, nesot valstij neatgriezeniskus zaudējumus: tūkstošiem šķiršanos, pamestus bērnus, augstu mirstības līmeni.

Vīrietim vajadzīga neagresīvas uzvedības sieviete. Viņam vajadzīga atpūta no kara. Tikai tad vīrietis atcerēsies un ieraudzīs, ka sieviete nav ienaidnieks, bet viņa mīļotā draudzene. Diemžēl dzīves līmenis un sadzīves apstākļi Latvijā nemudina izbeigt terorismu ģimenēs. Tāpēc tikai ar valsts palīdzību sieviete spēs izpildīt savu īsteno misiju — būt par miera nesēju un dzīves Gudrību, kura spēj atrast izeju ikvienā grūtā situācijā. Valstij ar likuma spēku jākļūst par sievietes vairogu un jāatbrīvo viņa no bailēm par savu un pēcnācēju izdzīvošanu.