Šajā vasarā kaut kā uzkrītoši daudz dzirdu cilvēkus runājam, ka gribas tādu vieglumu attiecībās, palaist vaļīgāk, negruzīties, patrakot... «Meklēju vīrieti vasarai», «Meklēju sievieti romānam» — pilni iepazīšanās portāli! Ka varētu tā viegli un skaisti — nodot pa pliko pa vientuļām pludmalēm, lauku mājām, siena kaudzēm, zem kailām debesīm...
Laikam jau tas karstums atvēris ne vien ādas, bet arī sirds un asinsvadu poras. Pa dienu neko negribas — tikai zvilnēt sofā uz terases. Bet vakaros uz jūru, uz ezeru, uz mežu — klaiņot līdz nespēkam un mīlēties līdz ārprātam. Un tādu silto nakšu baudītāju šogad apkārt ka mudž.
Jauni paziņas. Ko darīt ar viņiem?
Ļauties! Atvērties! Iepazīt! Un tikai tad — pieņemt vai atteikties. Kaut reizi mūžā aizmirst aizspriedumus par vēl neiepazītiem cilvēkiem. Braukt ciemos, aicināt pie sevis, iet pusdienās ar jauniem cilvēkiem. Arī ar tiem, kas sen jau zināmi, bet vēl nav iepazīti, jo mēs to pat neesam mēģinājuši. Un aizmirstiet uzpasēt sevi — ja nu nesanāk?, ja nu es viņā viļos? Un aizmirstiet žēlot sevi un aizbildināties ar nogurumu! Gulēt varēsim rudenī!
Bet tagad, kā teiktu Renārs Kaupers: «Nāk vakars. Gribas pa-da-dau-zī-ties!» Šī ir mīlestības vasara! Un kāpēc gan ne — kaut vai uz pāris mēnešiem, ja negribas citādi. Kaut vai uz pāris mēnešiem, ja nesanāk citādi. Kāpēc atteikties no skaistuma? Nomoka jautājums — un ko pēc tam? Nav jēgas domāt par to. Tāpat neko nevar izdomāt. Tad jau redzēs!
Draugi. Ko darīt ar viņiem?
Satikties! Samīļot! Būt kopā! Iet uz koncertiem. Braukt peldēties. Grilēt un dzert alu, ja patīk. Doties tur, kur iepazināties, vai tur, kur bijis visjautrāk, vislabāk, vislaimīgāk. Darīt vienalga ko — tikai būt kopā un jēgpilni pavadīt laiku ar mīļajiem, tuvajiem cilvēkiem.
Bet no tiem, kurus nejūtam kā savus, — atteikties. Netērēsim laiku, mīļie, tukšumam! Kā sajust? Vienkārši — ja, esot kopā, ir izjūta, ka šajā laikā varētu darīt kaut ko labāku, tad nevajag. Šīs attiecības ir beigušās vai pat tā pa īstam nemaz nav sākušās — šie cilvēki mums vairs nav vajadzīgi. Ir laiks mūsu dzīvē ienākt kaut kam jaunam, labākam, skaistākam, patiesākam.
Sieviete. Ko darīt ar viņu?
Celt debesīs! Cienīt, mīlēt, dievināt! Iespringt un aizvest uz kādu ļoti skaistu vietu. Nevis vienkārši skaistu, bet ĻOTI skaistu! Un nevis vienkārši uz viesu namu, bet gan uz vietu tikai jums abiem. Parūpēties par visu! Salikt viņas vietā somu. Atcerēties par siltām zeķēm, zobu birsti un smaržām. Nopirkt to, kas viņai garšo vislabāk, — vīnu, šampanieti, sieru, augļus, šokolādi... Atrast viņai dāvanu — kādu skaistu bilžu grāmatu vai rotu, kas viņai vienmēr atgādinās par jums abiem. Palutināt viņu tā, kā sievietes lutina ideālie vīrieši Holivudas kino! Mīlēt viņu un mīlēties — visu nakti, rītu, dienu, vakaru... Un tas nav ne saldi, ne banāli. Tas ir vienkārši skaisti!
Vīrietis. Ko darīt ar viņu?
Celt debesīs! Cienīt, mīlēt, dievināt! Pateikt visus mīļos vārdus, kas nav pateikti. Izdarīt kaut ko traku vai kaut ko tādu, ko sievietes parasti nemēdz darīt vai dara ļoti reti, — uzdāvināt savam mīļotajam 15 sarkanas rozes, paņemt viņu aiz rokas, iesēdināt mašīnā un aizvest kaut kur. Pārsteigt, šokēt, samulsināt, izprovocēt, samīļot... Izdarīt kaut ko tādu, kas viņam nekad nav ienācis prātā un pat sapņos nav rādījies. Neteikšu neko priekšā — mēs taču katra pati daudz labāk pazīstam savu vīrieti...