Kaislā mīlas brīdī viņš sēja manas rokas ar zīda šalli. Aizsēja acis. Manu augumu sedza maigi skūpsti. Sajūtas bija citādi kaismas. Es melotu, ja teiktu, ka nekad, nekad vairs nevēlos, lai mani maigi savažo un aicina vilinošā ceļojumā.
Bauda ar sasietām rokām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Baudas faktors
Vienmēr esmu kļuvusi piesardzīga, dzirdot kādu runājam par sadomazohismu. Manuprāt, tās ir sāpīgas spēles, kurās viens spēlētājs izrāda varmācīgu pārākumu. Es negribētu nonākt tās sievietes lomā, kura, vīram nezinot, reizi mēnesī tiekas ar kādas citas vīru, un viņš noper sievieti ar pletni. Uz viņas ķermeņa nepaliek sitienu pēdas — vīrietim ir ietrenēta roka...
Bet, ja mazliet? Tikai tik, lai maigums pavisam nemanāmi sajauktos ar spēku un partnera vara pār mani nenodarītu pāri. Tik vien, lai glāsts spēlētos ar refleksiem, bet impulsi signalizētu par citu vēl dzīvelīgāku jutekliskumu. Tik — jā. Tā, lai vispirms ievibrējas prāts, tad ķermenis, mūsu signāli saslēdzas, un… mēs sarīkojam paši sev savu Baudas faktoru.
Man ļoti patīk kāda interneta forumā atrasta sadomazohisma definīcija. Tās autors Ekstrēmists norāda: sadomazohisms nav tas pats, kas vardarbība. Sadomazohismu viņš salīdzina ar bērnu spēlēto kariņu pagalmā, vardarbību — ar īstu karu, kad naids pret ienaidnieku ir neviltots un nopietns. Tādējādi sadomazohisma mērķis ir seksuālais apmierinājums, bet despots arī gultā vēlas iebiedēt un pierādīt savu taisnību.
Pavisam kas cits ir vilinoša rotaļa, kurā pāris viens otram ļauj baudīt satraucošu sajūtu gammu. Eksperiments ir attiecības stiprinošs piedzīvojums, tādēļ svarīgi saprast, vai varam partnerim uzticēt slēptākās domas un vēlmes. Ja varam — uz priekšu! Ja vilcināmies, ir vērts padomāt, kādēļ esam kopā, kas ir mīlestības saistviela — maigums vai bailes un šaubas?
Frontes līnija gultā
«Patiku iepļaukāt vīru pa sēžamvietu atklāju pavisam nejauši. Viņš pagriezās pret mani ar muguru un grasījās nosnausties, bet es dauzoties uzšāvu pa dibenu. Vienu reizi, divas, un vīrs sāka uzbudināties. Iekarsu arī es. Viņš lūdza, lai neapstājos. Citā reizē nesaprastu, kas notiek, bet toreiz jutu, ka abiem ir jautri un labi!»
Pēc trīs gadu kopdzīves tā bija pirmā reize, kad mīļoto intīmajās attiecībās parādījās jaunas krāsas. Trīs gadi ir ilgs laiks? Varbūt, bet baudai nav robežu un noilguma.
Taču viens no klasiskākajiem variantiem ir roku sasiešana.
«Reiz, kad mājās bijām palikuši divi vien, ar acīm ļāvu vīram manīt, ka vēlos neikdienišķas sajūtas. Viņš viltīgi pasmaidīja un pamāja ar galvu. Pēc lieliskas priekšspēles viņa rokās parādījās lakats. Maigi skūpstoties, viļņojāmies, un vīrs lēni sasēja manas aiz galvas aizliktās rokas. Iekarsām vēl vairāk, bet pēc pāris minūtēm sāka tirpt rokas.
Spēli pārtraukt negribēju, tādēļ nedaudz pacietos, un, kā mēdz skandēt reklāmās, — tas bija tā vērts!» stāsta sieviete un atceras vēl vienu epizodi. Kādudien, kad vadošo lomu uzņēmās viņa, iezvanījās telefons. Sasietais vīrs ilgi gaidīja, līdz sieva beidza runāt un viņu atcerējās. Sadzīves situācijās kavēšanās viņu kaitina, bet šajā rotaļā iededza uzbudinošas liesmiņas. Gaidot aizpļāpājušos sievu viņš paguva iztēloties simt versiju, ko kundze no viņa tūlīt, tūlīt pieprasīs. Piemēram: «Noskūpsti mani Tur! Nē, vispirms izsukā manus matus! Jā, ar sasietām rokām!»