Pāriesim uz poligāmiju?

Poligāmijas priekšrocības ir šādas:
 
– palielina iespējas Latvijas sievietēm un vīriešiem veidot ģimeni,
– pēc iespējas lielāks cilvēku skaits var dzīvot ģimenē, radīt un audzināt bērnus,
– uzlabo demogrāfisko situāciju,
– palielina seksuāli apmierinātu cilvēku skaitu sabiedrībā,
– samazina veselības problēmu izplatību, kam pamatā ir neapmierinātība un seksuālā spriedze, piemēram, onkoloģiskās slimības, dzemdes un tās piedēkļu saslimšanas u. c.,
– samazina vajadzību pēc gadījuma sakariem, līdz ar to samazinās arī inficēšanās ar seksuāli transmisīvajām slimībām, tajā skaitā HIV/AIDS,
– samazina agresivitāti sabiedrībā,
– mazina vajadzību pēc atkarību izraisošu vielu, piemēram, alkohola, narkotiku lietošanas, jo baudu var gūt dabiskā saskarsmē ģimenē.

Vai iespējams vienlaikus mīlēt vairākus cilvēkus? «Ja jums ir vairāki bērni, vai jūs tos nemīlat vienlīdz stipri? Mēs spējam vienlaikus mīlēt arī abus vecākus, tātad esam spējīgi mīlēt arī vairākus partnerus,» uzskata Arturs Šulcs. Viņš uzver, ka poligāmija neapdraud un nekonkurē ar monogāmām attiecībām un ģimenes modeli.

Tā ir atšķirīga attiecību forma, kas var pastāvēt paralēli. Tādēļ apgalvojumam, ka poligāmija graus tradicionālās vērtības, viņaprāt, nav nekāda pamata. Kas gan tur slikts, ja tikumiski nobriedis, fiziski vesels un materiāli nodrošināts vīrietis uzņemas atbildību par vairāk nekā vienu sievieti un šajās attiecībās dzimušajiem bērniem? «Poligāmu attiecību modelis jau ir realitāte arī Latvijā. Mēs tikai par to iepriekš netikām runājuši, kā par visu, kas saistīts ar seksualitāti... Ja pieņemsim poligāmiju kā vienu no iespējamiem attiecību modeļiem, sabiedrībā vienkārši būs vairāk laimīgu, apmierinātu cilvēku, kuriem būs iespēja veidot ģimeni,» domā Arturs Šulcs.

***

Viedokļi

Raimonds (49) no Rīgas:

«Teorētiski un praktiski poligāmija ir iespējama. Kā piemēru varu minēt savu vectēvu, kurš gadus desmit dzīvoja ar divām sievietēm, kas abas, tāpat kā abu ģimeņu tuvinieki un draugi, par to zināja, bet izlikās neredzam. Tā bija dubulta dzīve, taču bez dubultas morāles, jo starp abām dzīvēm nebija saskarsmes. Par to, vai mana vecāmāte kā likumīgā sieva un viņas dubliere bija vienlīdz apmierinātas ar situāciju, var diskutēt, bet viņu «kopvīrs» atradās pastāvīgā rosīgā pacēlumā un izskatījās daudz jaunāks par saviem patiesajiem gadiem.

Poligāmu attiecību priekšnoteikums pirmkārt ir saskaņa ar personisko ētiku un kaut kāds, kaut vai klusējošs, pakts ar apkārtējiem. Tikai tad šāds kopdzīves modelis būs pilnvērtīgs. Pieļauju, ka vienošanos trijstūra — vīrietis un divas sievietes — iekšienē panākt ir vieglāk, nekā gūt apkārtējo akceptu, tāpēc uzskatu, ka harmoniskas poligāmas attiecības iespējamas vienīgi tad, ja ieinteresēto personu starpā un attiecībās ar radiem, tuvākajiem draugiem valda saskaņa. Šāda situācija savtīgu indivīdu sabiedrībā ir maz ticama, tomēr domāju, ka nevajag vispārināt, bet gan katrā atsevišķā gadījumā ieklausīties iekšējā balsī.»

Brigita (27) no Rēzeknes rajona:

«Mūsu ciemā ir tāda pati situācija. Vienam vīrietim jau bija sieva un trīs bērni, bet atklājās, ka viņam pilsētā ir vēl viena sieviete, kurai no viņa bija bērniņš. Protams, viss ciems kādu laiku par to tenkoja — žēloja sievu, lamāja vīru. Taču sieva bija prātīga sieviete, parēķināja, ka nekāda labuma viņai no šķiršanās nebūs, jo vīrs pelnīja labi, bija uzcēlis ģimenei māju un visādi saimniecībā palīdzēja, tādēļ nekādu lielo traci necēla. Pēc gada arī visas runas apklusa. Tā nu viņš braukā no vienas sievas pie otras. Runā, ka arī otrai ģimenei jau pilsētā dzīvokli nopircis.»