Krievu sievietes sarežģītas bija 19. gadsimtā un ir arī mūsdienās.
Sarežģītās krievu sievietes
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Krievu preilenes lielākoties pārtiek no platoniskās mīlestības, nejaucot tai klāt domas par precēšanos. Tā platoniskā mīlestība ir pati nemierīgākā. Kņaziene (Mērija) šķiet ir no tām sievietēm, kurām gribas, lai viņas izklaidē. Ja viņai, esot tev blakus, kaut divas minūtes būs garlaicīgi, tu esi pagalam. Tavai klusēšanai ir jārada viņā interese, bet tava saruna nedrīkst viņas interesi nekad pilnībā apmierināt. Tev katru mirkli viņa ar kaut ko jāuztrauc.
Viņa publiski reizes 10 pārkāps pieņemtos standartus un sauks to par upuri, bet, lai sevi par to atalgotu, sāks tevi mocīt. Pēc tam vienkārši pateiks, ka nevar tevi ciest. Pat tad, ja tev būs vara pār viņu, pat tad viņas pirmais skūpsts nedos tev tiesības uz otro. Viņa ar tevi nebeidzami koķetēs, bet te pēkšņi, sakot, ka to darījusi, lai izpatiktu mātei, pēc gada vai diviem ņems un aprecēs kādu kropli.
Tad viņa sāks sevi pārliecināt, ka ir nelaimīga, ka viņa tikai vienu cilvēku ir mīlējusi, tas ir, tevi. Un, ka debesis negribēja savienot viņu ar tevi, tāpēc, ka uz viņa pleca bija kareivja šinelis, lai arī zem vadmalas pukstējusi kaislīga un augstsirdīga sirds.
Šķiet, arī krievu sievietes, kuras nav vienkārši bābas vai māmiņas, ir mūžīgā laika, naudas un miega badā, auklējot prāvu bērnu pulciņu. Tomēr visas pretendē uz caricu vai vismaz preileņu statusu. Turklāt, apgalvojot, ka saprot šo to no mīlestības, visu pārāk sarežģī. Sak, vai tad vīriešiem vien ir noslēpumainā slāvu dvēsele? Ar ko tad sievietes ir sliktākas par večiem?
Hm, bet varbūt tas kroplis bija bagāts? Tādā ziņā jau sievietes pēc tautības šķirot nevar...
Apprecēt un būt precētai
Krievu sievietes pēc kāzām savam vīram daudz stingrāk nekā citu tautību sievietes uzliek piederības zīmi «mans». Vīrietis tiek lolots un sargāts, sevišķi no jebkura cita sievišķa nevajadzīgas uzmanības. Sievietes — krievietes ir gatavas reāli cīnīties par saviem vīriešiem. Vīrs ir sievas lepnums un mīlestība, viņas dzīves daļa, savā ziņā arī īpašums.
Pat tad, ja viņa pati savu lauleni sunī un rāj, visi citi riskē konkrēti dabūt pa tauri, ja tikai uzdrīkstēsies, varbūt pat žēlojot sievieti, pateikt kaut ko sliktu par viņas vīru. Nereti sievietes veltī visu savu dzīvi tikai savam vīrietim. Piemēru ir daudz: militāristu, zinātnieku un mākslas darbinieku sievas un sievietes. Protams, krievu sieviete uzupurējas arī savu bērnu labā, jo tāda veida kalpošana ir neatņemama krievu kultūras sastāvdaļa.
Loģiski, ka tāpēc arī krievu valodā termini «ženitsja» un «vzjaķ v žoni» jēgas ziņā stipri atšķiras. Tātad vīrietis apņem sievu — noprecas, bet sieviete, burtiski tulkojot, «aiziet aiz vīra». Tas skaidri norāda, ka runa ir ne tikai par to, ka sieviete tiks aizsargāta, bet arī par to, ka pakļausies savam kungam un pavēlniekam.
Krievs par sišanu
Galu galā nevar taču aizmirst pajautāt, ko par populāro teicienu «Bjot — značit ļubit», domā īsts Ivans. Vecums pāri 30, spēkavīra augumā. Precējies. Acis tādas maigas, pelēkzilas un nedaudz skumjas... Lūk, ko viņš domā!
«Nevajag visus teicienus uztvert tik burtiski. Domāju, ka tā sišana vairāk domāta kā uzmanības pievēršana. Lai arī tas skan primitīvi, tā varētu būt. Saka jau arī — izģērbt ar acīm. Tāpat ir ar to sišanu un mīlēšanu. Sevišķi, ja ņem vērā, ka laikā pirms ne viena vien gadu simta, kad veidojās dažādas parunas, vārdiem bieži varēja būt stipri citāda nozīme nekā tagad.
Riktīga krievu mīlestība, sevišķi, ja abi nākuši no pareizticīgā garā audzinātām ģimenēm, nekad nenozīmēs vardarbību pret sievieti. Mīlestībā vispirms būs dziļa cieņa pret sievieti, ne tikai kaislība un patikšana. Dievmāte taču arī ir sieviete, bet katra sieviete — potenciāli māte. Krievu kultūrā milzīga loma ir sievietei mātei, pat lielāka nekā sievietei mīļotajai.
Vīrietis sievietei būs aizstāvis un maizes nesējs, bet sieviete viņam supruga un sputņica. Proti — līdzgaitniece. Krievu cilvēks savā dvēselē ir gatavs ziedoties vai upurēt savas intereses tik daudz kam: dzimtenei, bērniem, mīlestībai. Tāpat kā sieva to dara vīra interešu labā. Dižgariem jebkurā lauciņā vienmēr blakus bijušas sievietes. Īsts krievs nevar bez savas dušeņkas. Daudzi vēl arvien savas mīļotās un sievas tā arī sauc — par dvēselītēm.»