Atpūta pēc labi paveikta darba

Likumā arī paredzēti dažādi papildatvaļinājumi – gan apmaksāti, gan neapmaksāti. Kā informēja Valsts darba inspekcijas darba tiesību daļas vadītājs Guntars Staune, uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu tiesības ir ikvienam darbiniekiem neatkarīgi no tā, vai darba līgums noslēgts uz noteiktu vai nenoteiktu laiku. Pie laika, par kuru darba ņēmējam pienākas atvaļinājums, pieskaitāms tas periods, kad darbinieks bijis faktiski nodarbināts pie darba devēja, kā arī, kad nav faktiski strādājis (piemēram, atradies dīkstāvē), bet viņam ir bijusi saglabāta vidējā izpeļņa.

Tāpat atvaļinājums pienākas par laiku, kad darbinieks slimojis, atradies pirmsdzemdību un dzemdību atvaļinājumā utt. Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu, netiek ieskaitīts bērna kopšanas atvaļinājumā pavadītais laiks.

Atpūta – 20 darba dienas

Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums ir četras nedēļas, tātad 20 darbdienas jeb 28 dienas, savukārt personām līdz 18 gadu vecumam – 30 dienas. Ja laikā, kad darbinieks bijis atvaļinājumā, ir kāda svētku diena, tad, beidzoties paredzētajam atvaļinājumam, strādājošajam pienākas papildu brīvdiena. Atvaļinājums tiek pagarināts arī gadījumā, ja atpūtas laikā cilvēks saslimst. Tad ir jāizņem darba nespējas lapa un atvaļinājuma beigās jāinformē darba devējs. Abpusēji vienojoties, jāizlemj, vai atvaļinājums tiek pagarināts uzreiz vai pārcelts uz citu laiku.

Atvaļinājumu var dalīt

Atvaļinājumu var dalīt vairākās daļās, taču, kā nosaka likums, vismaz vienai daļai ir jābūt ne īsākai kā divas nedēļas. Pārējās dienas var dalīt, kā darbinieks vēlas, kaut pa vienai. Likums aizliedz visu atvaļinājumu pārcelt uz nākamo gadu. Pārcelt var ne vairāk kā divas nedēļas, taču šajā gadījumā darba devējam un ņēmējam ir jāvienojas.

Atvaļinājums tiek piešķirts katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku. Likums nenosaka, kādā kārtībā ir jāpiešķir atvaļinājums. Darba devējam darba līgumā būtu vēlams norādīt, kādā kārtībā tiek piešķirts atvaļinājums, cik ilgi pirms vēlamā laika ir jāiesniedz iesniegums. Darba devējam ir pienākums, piešķirot atvaļinājumu, pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes. Vasarā, kad lielākā daļa vēlas atvaļinājumu, priekšroka ir tiem, kuriem ir bērni vecumā līdz 12 gadiem.

Avansā nedod, kompensēt nedrīkst

Atvaļinājumu kompensēt naudā nav ļauts. To drīkst tikai gadījumā, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas ar darbinieku, kas nav izmantojis atvaļinājumu. Kompensācijas apmērs tiek aprēķināts proporcionāli nostrādātajam laikam. Atvaļinājuma kompensācija pienākas pat tad, ja darbinieks ir nostrādājis tikai vienu mēnesi. Pirmo atvaļinājumu var pieprasīt jau pēc sešiem nostrādātiem mēnešiem, taču darba devējs to var arī atteikt vai piešķirt daļu, lai netiktu dots atvaļinājums avansā – arī par nenostrādāto laiku.

Par bērniem papildu brīvas dienas

Darbiniekiem, kuriem ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds, klāt pie atvaļinājuma pienākas vēl trīs darba dienas. Tāpat papildatvaļinājums pienākas tiem, kuri pakļauti īpašam riskam, piemēram, ugunsdzēsēji. Klāt nāk arī vismaz trīs darba dienas.

Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējs var lemt, piešķirt vai nepiešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas – bezalgas atvaļinājuma ilgumu likums neregulē.

Papildu brīvdienas jaunajiem tēviem

Dažāda ilguma papildatvaļinājumi pienākas arī sievietēm, kuras ir grūtniecības vai pēcdzemdību periodā. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums kopā ilgst 112 dienas. Gadījumā, ja sievietei šajā laikā bijuši sarežģījumi, kā arī tad, ja dzimuši divi vai vairāki bērni, viņai ir tiesības saņemt 14 dienas papildatvaļinājumu. Ņemt papildu atvaļinājumu var arī bērna tēvs. Viņam divu mēnešu laikā no bērna dzimšanas brīža ir tiesības pieprasīt desmit dienu ilgu atvaļinājumu. G. Staune norāda, ka šajos gadījumos atvaļinājumu neapmaksā darba devējs, bet gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Brīvs mēnesis mācībām

Papildatvaļinājumu drīkst saņemt darbinieki, kuri mācās vai studē. Ir tiesības pieprasīt mācību atvaļinājumu valsts eksāmena kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai. Šāda atvaļinājuma ilgums nevar būt garāks par 20 darba dienām jeb 28 dienas gadā. Darbiniekam par šo laiku ir tiesības saņemt darba algu. Šī norma neattiecas uz augstskolu sesijas kārtošanas laiku.