Neraugoties uz premjerministra Aigara Kalvīša izsludināto taupības politiku, Valsts prezidenta kancelejā taupīt negrib. Kancelejas vadītājs Eduards Stiprais nesen nācis klajā ar ierosmi iestādes 2008. gada budžetu no 2,9 miljoniem latu palielināt līdz 4,1 miljonu un būtiski palielināt algas kancelejas darbiniekiem.
— Kādi ir būtiskākie darbi, kurus kopš stāšanās amatā jums izdevies paveikt?
E. Stiprais: — Nu Valsts prezidenta kancelejā ir izdevies aizpildīt gandrīz visas štata vietas. Tas ir svarīgi, jo, kad sāku vadīt kanceleju, no tās bija aizgājuši 15 darbinieki. Tajā skaitā daudzi vadošie darbinieki, galvenokārt administratīvajā un finanšu jomā strādājošie. Piemēram, galvenais grāmatvedis, saimniecības daļas vadītājs, arī Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks administratīvajos jautājumos Juris Ruško.
Turklāt iestrādāties traucēja arī tas, ka agrāk visi būtiskākie lēmumi tika pieņemti ļoti šaurā lokā… Bet šie darbinieki vairs kancelejā nestrādāja. Likumsakarīgi: viens no mūsu pirmajiem lielākajiem uzdevumiem bija izprast, kā tieši Valsts prezidenta kanceleja darbojusies, kādas tur bijušas finanšu plūsmas, kā tikuši slēgti dažādi līgumi, kārtoti saimnieciskie darījumi. Un arī izpētīt, kādi līgumi ar preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem jau ir noslēgti.
— Vai, nododot lietas, vadošie kancelejas darbinieki jūs par to neinformēja?
— Nē. Es saņēmu atslēgas… Uz galda tika atstāti daži būtiskākie dokumenti. Bet grāmatvedības dokumentus mums nodeva, sabērtus melnos atkritumu maisos.
— Tas izklausās neticami.
— Tomēr tas ir fakts. Es pats nesen beidzu pildīt Latvijas vēstnieka Eiropas Savienībā pienākumus un uzskatu, ka, aizbraucot no Briseles, savam pēctecim Normundam Popenam atstāju sakārtotu saimniecību. Turklāt es uzskatīju, ka mans pienākums ir viņam izstāstīt, kā esam strādājuši, iepazīstināt ar lietām. Šajā iepazīšanās procesā viņam būtisku palīdzību varēs sniegt arī vēstniecības darbinieki, ar kuriem kopā es savulaik strādāju. Valsts prezidenta kancelejā noticis tā, kā noticis…
— Bijušais kancelejas vadītājs Andrejs Pildegovičs pēc aiziešanas no amata vēl labu laiku bija Rīgā un gatavojās vēstnieka pienākumu pildīšanai ASV. Vai viņu neuzrunājāt un nelūdzāt palīdzību, lai iegūtu skaidrību?
— Jā, uzrunāju. Bet nelaime tāda, ka Andrejs Pildegovičs saimnieciskajos darbos nebija iesaistīts. Ar bijušo Valsts prezidenta kancelejas direktora vietnieku Juri Ruško, kurš atbildēja par saimnieciskajiem jautājumiem, mums bijušas daudzas diskusijas. Bet ar Ruško kungu ir viena problēma: ne vienmēr tas, ko viņš saka, atbilst faktiskajai situācijai… Pieļauju, ka mūsu starpā bijuši arī kādi nevajadzīgi pārpratumi, tomēr iespēju robežās esmu centies no viņa iegūt informāciju par kancelejas darbību.
Uz daudziem jautājumiem atbildes arī esam saņēmuši. Bet tas nāca ar grūtībām.
— Valsts kontrole šobrīd veic revīziju par Valsts prezidenta kancelejas darbību un rezultātus sola nākamā gada 1. maijā. Bet varbūt Valsts kontrole jūs ar dažiem saviem atzinumiem jau ir iepazīstinājusi?
— Ja salīdzina Valsts kontroles pagājušā, aizpagājušā un aizaizpagājušā gada ziņojumus par Valsts prezidenta kancelejas darbību, var pamanīt kādu interesantu lietu: būtiskākie trūkumi, kādi tiek atklāti šajos ziņojumos, atkārtojas gadu no gada un ir vieni un tie paši. Un, visticamāk, tie paši trūkumi, kādi jau minēti agrāk, būs nosaukti arī nākamgad publiskotajā Valsts kontroles ziņojumā. Iepriekšējo gadu laikā Valsts prezidenta kanceleja ir novērsusi tikai dažus no Valsts kontroles uzrādītajiem trūkumiem.
Savā ziņā saprotams ir arī arguments, kā šo atturēšanos no konkrētas rīcības pamatoja bijušie kancelejas vadošie darbinieki: jūs nākat ar jaunu komandu un jaunām idejām un varēsiet sākt no baltas lapas. Proti, norādot, ka reformu procesu īsi pirms varas nodošanas neesot vēlējušies sākt. Bet šajā jomā darāmā būtu daudz! Mēs pat nonācām pie secinājuma, ka Valsts prezidenta kancelejas pastāvēšanas juridiskais pamatojums ir nekorekts: Valsts prezidenta kanceleja no juridiskā viedokļa šobrīd ir tāda īpatnēja institūcija ar īpatnēju statusu. Tā īsti nav patstāvīga institūcija, kuras statuss būtu nostiprināts kādā īpašā likumā, un nav arī civildienesta iestāde. Valsts prezidenta kancelejas nolikums, ko, tiesa, ir apstiprinājis Valsts prezidents, ir tikai iekšējas lietošanas dokuments. Tajā pašā laikā tas ir vienīgais dokuments, kas regulē Valsts prezidenta kancelejas darbību. Lielā mērā arī tāpēc ļoti daudzas lietas te tika risinātas tā… ne pārāk atbilstoši valsts pārvaldes sistēmā pieņemtajām normām.
Kancelejā darbā pieņemta padomniece juridiskajos jautājumos Inese Lībiņa-Egnere, un viens no viņas uzdevumiem ir sagatavot nepieciešamos priekšlikumus Valsts prezidenta kancelejas statusa nostiprināšanai, ar kuriem mēs varētu vērsties Saeimā. Domājam par iespēju Prezidenta darbības nodrošinājuma likumā paplašināt noteiktus pantus, pasakot, kas īsti ir Valsts prezidenta kanceleja.
— Izskanējis, ka Valsts prezidenta kancelejas kase jums nodota ar krietnu robu.
— Dažādu iemeslu dēļ aizvadītā pusotra gada laikā daļai kancelejas darbinieku pieauga atalgojums: tika izmaksātas lielākas regulārās prēmijas, dažādas piemaksas — par darba intensitāti, papildu darbiem saistībā ar noteiktiem pasākumiem.
Vārdu sakot, kancelejā atalgojuma noteikšanas ziņā tika ieviesta tāda pati sistēma, kāda diemžēl šobrīd pastāv lielākajā daļā valsts pārvaldes iestāžu, kur ar darbiniekiem slēdz vadības līgumus, maksā mistiskas prēmijas, piemaksas.
Acīm redzami, iestādes budžets tika tērēts ar tādu aprēķinu, lai pēc kancelejas vadītāja nomaiņas kancelejas darbiniekiem līdz gada beigām varētu izmaksāt tikai un vienīgi pamata algu. Tas nozīmē, ka ienākumu līmenis kancelejas darbiniekiem uzreiz kritās. Bet tie, kas no darba kancelejā aizgāja, saņēma kompensācijas piecu mēnešu vidējā atalgojuma apjomā. Zīmīgi, ka šīs kompensācijas tika aprēķinātas nevis no vidējās mēneša algas, bet no vidējā atalgojuma, ieskaitot prēmijas un piemaksas. Iznāk, ka darbinieki, kas no kancelejas aizgāja, par to tika prēmēti, bet tie, kas palika, — materiāli sodīti. Jā, atstāto algu budžetu var saukt par juridiski korektu, bet patiesībā tā bija pļauka sejā tiem kolēģiem, kas turpināja strādāt. Visvairāk šo atalgojuma samazināšanu izjūt tieši vidējā līmeņa darbinieki.
— Valsts prezidenta kanceleja šā gada budžetā papildus saņēma pusmiljonu latu. Kā šo summu plānojat tērēt?
— Pusi no papildus piešķirtajiem 500 000 latiem plānots tērēt darbinieku algām. Ja runājam par algu pielikumu, uzskatu, ka man jānodrošina, lai pirmie to saņemtu kancelejas tehniskie un saimnieciskie darbinieki, kuru atalgojums šobrīd ir zemākais. Citādi viņi būs pirmie, kas no darba kancelejā aizies. Apkopējai nav nekādu grūtību Rīgā atrast citu labāk apmaksātu darbu.
— Kā tērēsiet atlikušos 250 000 latu?
— Kad pēc prezidentu maiņas kanceleja jau atjauninātā sastāvā sāka darbu, radās problēmas ar datorsistēmu. Tā jāmodernizē. Pirmkārt, lai tā ik pa brīdim nenobruktu, lai datorsistēma būtu droša pret ielaušanos no ārpuses, pret iespēju noklausīties, noskanēt dokumentus… Negribu šajā tēmā iedziļināties sīkāk, tomēr teikšu: jutos šokēts, uzzinot, cik maza vērība kancelejā līdz šim bija pievērsta dažādiem drošības jautājumiem. Pie tā plānots nopietni strādāt.
No šiem 250 000 latu nelielu naudas summu plānots tērēt mēbeļu iegādei, kā arī apmaksāt rēķinus par dažādiem pakalpojumiem, ko pēkšņi sāk saņemt kanceleja. Īpatnēji, šie rēķini, ko jāsāk maksāt tieši tagad, uz mana darba galda nogulst kā kārtējais pārsteigums. Piemēram, pirms gada Valsts prezidenta kanceleja ar «Lattelecom» noslēdza līgumu par datorsistēmu serveru uzturēšanu. Bija paredzēts, ka līguma darbības pirmajā gadā kanceleja par šo pakalpojumu nemaksās, bet maksāt sāks tikai otrajā gadā. Un šis otrais gads — kāda sakritība! — sākās tieši šā gada 1. jūlijā. Un bez jelkāda iepriekšēja brīdinājuma saņemam rēķinu par trim tūkstošiem latu mēnesī… Pienāk arī citi rēķini par daudziem tūkstošiem latu.
No otras puses, es saprotu, kāpēc Valsts prezidenta kanceleja izmantojusi iespēju ar «Lattelecom» norēķināties vēlāk. Kancelejas budžets nekad nav bijis liels un daudzos gadījumos es varu tikai apbrīnot to, kā kancelejas darbinieki spējuši nodrošināt iestādes darbību ar tik ierobežotiem resursiem.
— Jūs lūdzāt Valsts prezidenta kancelejas 2008. gada budžetu no 2,9 miljoniem latu palielināt līdz 4,1 miljonam, tas ir — par veselu trešdaļu! Premjerministra Kalvīša izsludinātajā jostas savilkšanas laikā…
— Tobrīd par taupīšanu valdība vēl nerunāja.
— Runāja jau runāja.
— Bet tā ļoti vārgi. Apmēram pirms nedēļas mums Finanšu ministrijā bija saruna ar budžeta plānotājiem un secinājām, ka vismaz 200 000 latu mēs savu pieprasījumu varētu samazināt.
Viena no pozīcijām, ko samazinājām, bija izdevumi kancelejas autoparka nomaiņai. Šobrīd autoparkā lielākā daļa mašīnu ir ar noskrējienu, kas pārsniedz 400 000 kilometru. Mans auto ir no visjaunākajiem, un arī tā noskrējiens ir lielāks par 140 000 kilometru. Lielākā daļa Valsts prezidenta kancelejas automašīnu pirktas vēl Gunta Ulmaņa prezidentūras laikā. Mēs aprēķinājām, ka šā gada pirmajā pusgadā vidēji par viena auto remontu tērēts ap 2000 latu. Finanšu ministrijas pārstāvji šo situāciju novērtēja un piekrita, ka autoparku patiešām nepieciešams mainīt. Bet varbūt uzreiz ne visu. Galu galā vienojāmies, ka autoparka atjaunināšanai varētu atvēlēt 115 000 latu. Tā ka, iespējams, pēc budžeta apstiprināšanas izsludināsim iepirkumu konkursu.
— Valsts prezidents teicis, ka viņa galvenais uzdevums ir vienot sabiedrību, tātad viņš iecerējis panākt domu apmaiņu un sapratni ar iedzīvotājiem. Bet jūs nākat ar jauniem algu projektiem un cīnāties, lai algas palielinātu arī tiem kancelejas darbiniekiem, kuriem tās tāpat jau ir vienas no lielākajām valsts pārvaldē. Vai ar Valsts prezidentu jūs šo soli esat apsprieduši?
— Te es jums pilnīgi piekrītu: tās ir lielas algas…
— Bet vai pēc palielināšanas nav pārāk lielas? Piemēram, jūsu tagadējais atalgojums ir 3418 lati, un iecerēts, ka pēc palielināšanas tā būs 4800 latu mēnesī. Tātad gandrīz divreiz vairāk nekā prezidentam.
— Viss atkarīgs no tā, ko ņem par atskaites punktu. Ja ņem vadošo darbinieku algas valsts pārvaldes institūcijās, tad ir valsts struktūras, kur pelna vēl vairāk, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests.
Valsts prezidenta kancelejas darbinieku algu palielināšana šobrīd ir tikai projekts, un nav teikts, ka tā patiešām notiks. Šobrīd kancelejas darbinieki saņem mazāku atalgojumu nekā iepriekšējā kancelejas vadītāja laikā. Arī mana tagadējā alga ir par tūkstoti latu mazāka, salīdzinot ar to atalgojumu, kādu Valsts prezidenta kancelejas vadītāja amatā Andrejs Pildegovičs vidēji saņēma šā gada pirmajā pusgadā. Ja nekļūdos, viņa atalgojums, ieskaitot prēmijas un piemaksas, bija 4480 latu mēnesī. Es neuzskatu, ka mana pieredze un spējas būtu vērtējamas zemāk. Ja Valsts prezidenta kancelejā algas tiks palielinātas, es būšu pēdējais, kuram to paaugstinās.
Valsts pārvaldes sistēmā jēdziens «alga» neatspoguļo darbinieku ienākumus. Atcerieties taču, kāds padomju laikā bija lielākais lāsts: kaut tu no algas vien dzīvotu! Vajadzētu beigt māžoties ar vadības līgumiem, prēmijām, piemaksām un valsts pārvaldē strādājošajiem skaidri un gaiši noteikt algu. Šo ideju mēs pārspriedām ar Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu.
— Vai jūsu cīņa par to kancelejas darbinieku algu paaugstināšanu, kas jau tagad mērāmas tūkstošos, prezidentam palīdzēs veidot saikni ar sabiedrību? Vai, gluži otrādi, tikai palielinās plaisu starp varu un tautu?
— Es pieļauju, te varētu būt problēmas… Taču prezidents par vēlmi paaugstināt algas bija informēts un atbalstīja uzskatu, ka būtu skaidri un gaiši jāpasaka, cik lielu atalgojumu saņem vadošie valsts pārvaldes darbinieki. Valsts prezidenta kanceleja varētu būt pirmā, kas par to sāk atklātu sarunu.