Manā sievietes pieredzē ir bijuši tikai divi absolūti lieliski mīlnieki, un tieši šie abi bez jebkādas minstināšanās teica (nevis atzinās), ka mēdz to darīt arī vienatnē. Mani šī atklāsme ne vien uzbudina, bet ļoti, ļoti iepriecina.
Vīrieša solo
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pārējie? Pārējie vai nu izvairījās no tēmas solo, vai sašutuši apgalvoja, ka nekad! Nevienu reizi! Nekādos apstākļos! NĒ!!!... Vai tad tu to dari??? Ko es varēju atbildēt? Jā, es daru gan! Ļoti žēl, ka tu ne...
Onānisma medicīniskā definīcija varētu būt šāda: erekcija un dzimumorgānu stimulācija bez sievietes vai mehānisko palīglīdzekļu piedalīšanās, ar tai sekojošu vai nesekojošu ejakulāciju.
Vīrieši par to nerunājot
Pat savā starpā ne. Dažreiz mēdz pajokot, bet neiztirzā, lai arī zina, ka dara to visi. Un, ja kāds saka, ka nedara, tad viņš dara vairāk par citiem. Ar savām sievietēm par to varot runāt brīvi, ja vien viņa nav no tām, kas izvalbīs acis un kliegs: «Fui!» To vīrietis jūtot intuitīvi. «Tu taču arī man tāpat vien no zila gaisa nesāktu jautāt, ko es daru un ko ne, ja nerakstītu šo rakstu, vai ne?» smaidīja viens no vīriešiem, kuri patiešām palīdzēja šā raksta tapšanā. «Un es jūtu, ka ar tevi varu par to runāt.»
Pagājušajā gadu tūkstotī...
Kad mācījos videnē, manas bērnības draudzenes puisis dienēja padomju armijā, un pēc armijas viņi gribēja apprecēties. Jāpiebilst, ka līdz seksam gan vēl nebija tikuši.
Pēkšņi meitene no drauga sāka saņemt arvien izvairīgākas, arvien vēsākas vēstules, līdz vienā bija paziņojums, ka viņi tomēr nevarēs precēties. Vairāk nekādu paskaidrojumu. Draudzenei traģēdija — viņa šo paziņojumu iztulkoja kā sevis noraidījumu: nepatīku, nemīl, negrib. Pierunāju uzrakstīt draugam sirsnīgu vēstuli un palūgt to «kāpēc?». Jāpiebilst, ka citu saziņas līdzekļu ar zaldātiņiem Tālajos Ziemeļos kā vien tradicionālās vēstules toreiz nebija. Un vēstules nereti bija jāgaida pat divas nedēļas — tātad neziņas laiks bija mokoši ilgs. Nākamajā vēstulē puisis atbildēja, ka ir ļoti, ļoti slims, viņam nedrīkst būt sieva un nevarēs būt bērnu, jo viņam ir... onānisms. Jā, nemaz nesmejieties — toreiz bija tumsonības ēra un seksa, kā zināms, nebija. Kur nu vēl bez sievas! Un bez sievietes? Ar sevi?! Fizisks kroplis un amorāls deģenerāts!
Jā, arī puisis tam svēti ticēja, tomēr mīlēja tik ļoti, ka uzdrošinājās šajā briesmīgajā slimībā atzīties meitenei. Nelaime tāda, ka arī viņas galviņā šī diagnoze bija ierakstīta kā... ja ne letāla kaite, tad no kauna mirstamā pilnīgi noteikti. Man laikam bija paveicies ar informācijas avotiem, tāpēc, kad draudzene mulsdama nolasīja šo vietu vēstulē, es burtiski atplauku: «Tā taču nav nekāda slimība! Tas ir pat baigi labi!!!» Sākumā draudzenei likās, ka es par viņiem smejos. Kad lēnām apstāstīju visu, ko nu es par šo bubuli zināju, izdevās draudzeni pierunāt uzrakstīt puisim vēl vienu vēstuli: «Neuztraucies — ar tevi viss ir kārtībā, un mums viss būs labi!»
Protams, ka viņiem bija labi visās frontēs. Uzreiz pēc armijas viņi apprecējās, un viens pēc otra piedzima divi dēli. Tagad gan mana bērnības draudzene ir atraitne, bet viņas vīrs pilnīgi noteikti nenomira no onānisma.
Daudzi vēl šodien nespēj runāt par pašapmierināšanos nevis kā par kaut ko perversu (kā savu mēslu ēšanu, piemēram), bet tik pašsaprotami, kā mēdzam teikt: man šovakar vakariņās būs pankūkas vai vislabāk man garšo suši ar tunci. Vai arī: visbiežāk es klausos blūzus, bet šad tad arī soulu.
Bāc! Ar ko ir labākas citas fizisko vajadzību apmierināšanas, citi pamatinstinkti? Neviens vesels cilvēks taču nekaunas par to, ka viņam vajag uz tualeti. Vai paēst. Vai nomazgāties. Vai sauļoties un peldēties. Tas viss ir ķermeņa labsajūtai. O, ir vēl labāks salīdzinājums — kāpēc sevis samīļošana vai atzīšanās tajā ir nepieņemamāka kā stāstīt: «Es vakar piedzēros.» Vai «es smēķēju kopš 11 gadu vecuma». Nu, piedodiet — vienkārši infantili un vairāk nekā infantili — skumji...
Pāriem, kuri viens otram bez minstināšanās atklāj, ka prot to izdarīt arī vienatnē, seksā viss būs čikiniekā. Viņi pārzina precīzāko sava ķermeņa karti, kas ved pie baudas, un nekautrējas to atšifrēt otram. Un, ja otrs ir tikpat atvērts, viņš ar vislielāko prieku sekos partnera kartei.
Starp citu, visi vīrieši apgalvo, ka uzbudinās no skata, kā sevi samīļo sieviete. Arī mans vīrietis to ir redzējis. Jāatzīst — gandrīz reāli, jo vienatnē es to daru mazliet savādāk, taču tas nebūtu tik labs kino. Tāpat esmu vēlējusies redzēt, kā to dara viņš. Parādīja — arī gandrīz, mīlējoties pabeidza ar manām rokām, kuras vadīja viņa rokas. Man patika. Ļoti. Tas bija forši! Pieļauju, ka skaista un uzbudinoša prelūdija būtu solo divatā. O, jā!!! Pēc tam noteikti sekotu brāzmaina mīlēšanās kopā!!!