Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), nenosakot kārtību, kā veicama materiālo vērtību iegāde un realizācija, kā arī nenosakot materiālo vērtību realizācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu atspoguļošanu operatīvo līdzekļu finanšu uzskaitē, radījis krāpšanas iespējamības risku.
Tas konstatēts Valsts kontroles (VK) revīzijas starpziņojumā par KNAB operatīvās darbības finanšu līdzekļu uzskaiti 2006. gadā. Atsaucoties uz Ministru kabineta izveidotās komisijas vadītāja ģenerālprokurora Jāņa Maizīša lūgumu saistībā ar nepieciešamību sagatavot komisijas ziņojumu par KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova atbilstību amatam, VK atslepenojusi piecus starpziņojuma punktus.
VK atklāj: revīzijā konstatēts, ka KNAB, izdevumus, kas radušies, iegādājoties dažādas materiālās vērtības, atzīstot pārskata perioda izdevumos, rīkojas saskaņā ar instrukciju. Materiālās vērtības, kas iegādātas no operatīvajiem līdzekļiem un lietojamas ilgāk nekā gadu, atzīstot pārskata perioda izdevumos, nevis ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, nesniedz patiesu priekšstatu par KNAB finanšu pārskatā uzrādītiem iestādes rīcībā esošiem aktīviem.
Lai nodrošinātu patiesu informācijas atklāšanu par KNAB finanšu pārskatā uzrādītiem iestādes rīcībā esošajiem aktīviem, VK iesaka birojam izvērtēt iespēju materiālās vērtības, kas iegādātās no operatīvajiem līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības un ko paredzēts izmantot ilgāk nekā gadu, uzskaitīt un novērtēt kā ilgtermiņa ieguldījumus un finanšu pārskatā atspoguļot bilances aktīvu sastāvā. Lai nodrošinātu materiālo vērtību iegādes un realizācijas procedūru atklātumu personām, kam ir atļauja pieejai slepeniem valsts noslēpuma objektiem, vajadzētu pilnveidot iekšējos normatīvos aktus, nosakot kārtību, kādā veicama materiālo vērtību iegāde un realizācija, kā arī nosakot materiālo vērtību rezultātā iegūto naudas līdzekļu atspoguļošanu operatīvo līdzekļu finanšu uzskaitē.
