Ja Spānijā lieta ir veiksmīgi nonākusi līdz kāzām, tad arī šis ir pasākums, kurš nekādi nav iedomājams bez baznīcas.
Kāzas Spānijā — svarīgākais dzīves notikums
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viss ciems (vai draudze) tiek iesaistīta baznīcas pušķošanā. Bez baltajām rozēm, kas tāpat figurē visos kāzu rotājumos, ne mazāk iecienītas kāzu puķes ir baltas lilijas. Reiz gadījās būt baznīcā, kas tieši kāzām bija greznota tikai ar šīm puķēm. Puķu bija tik daudz, ka altāri aiz tām knapi varēja ieraudzīt, bet to spēcīgais aromāts, baznīcā ieejot, vai gāza no kājām. Bet katoļu baznīcās laulāšanas rituāli ir gari...
Šī diena, neapšaubāmi, ir vienlīdz svarīga kā jaunās sievas, tā vīra ģimenei. Visā Spānijā ir populāra ieraža taisīt līgavas portfolio Lielās Dienas rītā, kad viņa ir saposta un gaida savu izredzēto. Šie līgavu albumi tiešām ir mākslas vārda cienīgi, un te nu katra pasākuma vaininiece var iejusties īstas modeles ādā, ap kuru rosās gan frizieri, gan stilisti, gan gaismotāji, gan režisori, gan... protams, neskaitāmās līgavas māsas un visas radinieces.
Ģimenes vīrieši pa to laiku apspriež klāt neesošā līgavaiņa turību, un pie viena — cik lielu prasīt simbolisko līgavas izpirkuma maksu, kad viņš beidzot ieradīsies. Visbiežāk tā gan aprobežojas ar duci sudraba naudiņu no senākajiem laikiem, ko ģimenē glabā kā relikviju un nodod no paaudzes paaudzē.
Par vecāku cienīšanu un svarīgo lomu liecina vēl kāda kāzām piedienīga tradīcija: kad jaunais pāris neuzkrītoši greznotajā mašīnā (visbiežāk — puķu pušķis aizmugurējā logā) ierodas pie baznīcas, viesi jau ir ieņēmuši savas vietas un nepacietīgi skatās, kad pa durvīm ienāks novios. Un tad viņi ierodas — vispirms līgavainis, kuru ved viņa māte. Cienīga matrona, kas lepojas ne tikai ar savu dēlu, bet arī ar visizsmalcinātāko tērpu, kādu vien var atļauties. Viņiem seko līgava, kuru baznīcā ieved viņas tēvs — lepns par meitu, kuru ar godu izdod pie vīra.
Abi vecāki, atveduši bērnus līdz altārim, paliek tiem blakus un turpmākajā ceremonijā pilda mūsu vedēju lomu. Kāzu saviesīgo daļu gan parasti vada kāds no draugu loka izvēlēts vakara vadītājs vai šā aroda profesionālis. Taču starp ceremoniju baznīcā un dzīrēm tavernā neiztrūkstoša ir foto sesija, kurā piedalās tikai profesionāla fotogrāfa komanda un jaunais pāris.
Uzvārdu jaunā sieva pēc kāzām nemaina. Viņai, tāpat kā vīram, jau tā tie ir divi: pirmais no tēva (ar kuru viņa parasti ir pazīstama attālākajiem paziņām) un otrais — mātes. Bērniem tālāk kā otrais tiek nodots tikai viņas tēva uzvārds. Ja, piemēram, viņa ir Maria Herera-Padilla un vīrs — Huans Bakola-Serta, tad visu viņu bērnu uzvārds būs Bakola-Herera. Tas nozīmē, ka dzimtas vārds saglabājas vien pa vīriešu līniju. Arī no mātes puses. Šai tradīcijai, līdzīgi kā mūsu uzvārda mainīšanā, ir arī simboliska jēga: sieviete gan turpina veidot vīra dzimtu, taču neatsakās no savas dzimtas vārda.