Vai deputātam drīkst palīdzēt radinieks?

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFI

Galavārds, vai par deputātu palīgiem drīkst strādāt radinieki, tagad acīmredzot piederēs tiesai. Lai arī Saeima astoņus deputātus, kuri bijuši šādā situācijā, izdevusi sodīšanai, vairāki no viņiem jau iepriekš teicās šādā gadījumā tiesāties, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) redzējumam, ka tas ir interešu konflikts, nepiekrīt.

Tieši šādu apsvērumu dēļ pēc Saeimas mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja Sergeja Dolgopolova teiktā KNAB prasītie deputāti arī bija jāizdod sodīšanai, jo tikai tādā gadījumā – ar tiesas lēmumu – šai diskusijai varēs pielikt punktu.

Svarīgs līgumslēdzējs vai arī ieteicējs?

Nepārprotamu viedokļu šajā jautājumā nav joprojām. Vēl jo vairāk – problēma ir aktualizēta tikai nepilnu gadu, kad 9. Saeimas sākumā uzmanību tai pievērsa mediji. Taču tāda prakse bijusi arī 7. un 8. Saeimā. Tas, ka Saeimas Kanceleja līdz šim pieļāvusi deputātu radinieku pieņemšanu darbā, arī ir viens no galvenajiem argumentiem, kādēļ deputāti uzskata – taisnība ir viņu pusē.

Proti, Saeimas kārtības rullis nosaka: darba tiesiskās attiecības ar deputāta palīgu nodibina un izbeidz Saeimas Kancelejas direktors pēc deputāta priekšlikuma saskaņā ar Darba likuma noteikumiem. Tautas kalpi uzsver, ka līgumu slēdz kanceleja, nevis viņi. KNAB savukārt skaidro, ka tieši deputāts izlemj jautājumu par palīga iecelšanu vai atcelšanu.

Deputāti gan allaž uzsvēruši, ka palīgi tiešām tiek nodarbināti. «Mana meita nav fikcija,» raksturojot palīga veikumu, uzsver deputāts Visvaldis Lācis. Pārbaudes, vai deputāta palīgs ir radinieks vai nav un vai pilda savus pienākumus, gan neviens neveic. Līdz ar to sistemātiski izvērtēt palīgu darba lietderību nav iespējams, un tas lielā mērā katrā individuālā situācijā ir atšķirīgs.

Arī citviet vētī radiniekus

Amatpersonu nonākšana interešu konfliktā radinieku dēļ gan nav nekāds retums arī citās iestādēs. KNAB informatīvajā ziņojumā par šā gada pirmo pusgadu teikts, ka pārkāpumi, kas ir bijuši saistīti ar tādu valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu, kuros viņu radinieki ir bijuši personiski vai mantiski ieinteresēti, ir bijis salīdzinoši daudz. Tipiskākie piemēri esot piedalīšanās balsojumā, balsojot par lēmuma pieņemšanu, kas saistīts ar radinieku, piemēram, nomā tiek piešķirts pašvaldības īpašumā esošs zemes gabals, vai arī līdzdalība, lemjot par atalgojuma noteikšanu sev vai saviem radiniekiem, kā arī darba līgumu slēgšana ar savu dēlu, meitu vai laulāto vai arī aktu par šo radinieku darba izpildi parakstīšana.

Pavisam pie administratīvās atbildības pirmajā pusgadā sauktas 39 valsts amatpersonas, piemērojot naudas sodu kopumā 3206 latu apmērā. Deviņas valsts amatpersonas biroja pieņemto lēmumu pārsūdzējušas.

Ne vienmēr pievērš uzmanību

Ir arī valsts institūcijas, kurās radu būšanai pievērsts mazāk uzmanības. Lai arī tas pats likums par interešu konfliktu pie amatpersonām tāpat kā deputātus pieskaita arī Valsts prezidentu, tātad uz viņiem attiektos tie paši noteikumi, Valsts prezidenta kancelejā iepriekšējas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas laikā pārkāpumi netika konstatēti. Taču Prezidenta kancelejas štatu sarakstā abus prezidentūras termiņus bija gan V. Vīķes-Freibergas dēls Kārlis Freibergs, kas skaitījies preses sekretāra palīgs, gan viņa sieva, eksprezidentes vedekla Linda Freiberga – minēta kā strādniece.

Sākotnēji par V. Vīķes-Freibergas lēmumu kancelejas darbā iesaistīt radus gan medijos aktualizējās diskusijas par to, vai tuvu radinieku pieņemšana darbā nav pretrunā ar morāles normām un likumdošanu. Taču ar laiku tās noklusa. Arī tad, kad vēl pēc dažiem gadiem tika dibināts KNAB, tas savu uzmanību šiem apstākļiem nepievērsa.

Arī pašiem KNAB problēmas

Dažādi vērtējama situācija saistībā ar iespējamu interešu konfliktu vēl nesen bija arī pašā KNAB: biroja priekšnieka Alekseja Loskutova pakļautībā trīs gadus strādāja viņa draudzene. Atšķirībā no deputātiem, kuriem palīgos bijušas sievas, A. Loskutovs ar savu dzīvesbiedri Sandru Šimkus attiecības gan tolaik nebija noformējis oficiāli.

Risināt iespējamā interešu konflikta situāciju A. Loskutovs sāka tikai divus mēnešus pirms abu kopīgā mazuļa piedzimšanas, lūdzot toreizējam premjeram funkcijas, kas paredz sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības saistībā ar S. Šimkus, nodot A. Loskutova vietniekam Aldim Vilkam.

No likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā

- interešu konflikts – situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses; radinieks – tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa, pusbrālis, laulātais

***

Ar Saeimas lēmumu sodīšanai izdoti; palīgi

Augusts Brigmanis - sieva Elita Brigmane

Visvaldis Lācis - meita Dace Kriškāne

Staņislavs Šķesteris - sieva Daiga Šķestere, dēls Artūrs Šķesteris

Imants Kalniņš - sieva Agra Kalniņa (pusslodze)

Anatolijs Mackevičs - dēls Aleksejs Mackevičs

Dzintars Rasnačs - sieva Antra Krastiņa (pusslodze)

Jakovs Pliners - sieva Tamāra Plinere (palīga amatā bija līdz 2006. gadam)

Vjačeslavs Stepaņenko - māte Ivonna Stepaņenko

Par sodu KNAB lems saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 pantu, kas paredz naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu vai bez tā.

***

Kas ir valsts amatpersonas:

- Valsts prezidents;

- Saeimas un pašvaldību deputāts;

- Ministru prezidents un ministri;

- Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, vietnieks, Saeimas Kancelejas direktors, vietnieks;

- Valsts prezidenta padomnieki, premjera, ministru biroja vadītāji, padomnieki, konsultanti un palīgi;

- Latvijas Bankas prezidents, vietnieks un padomes loceklis;

- Valsts kontrolieris, padomes loceklis, revīzijas departamenta sektora vadītājs;

- CVK priekšsēdētājs, vietnieks un sekretārs;

- SAB direktors, vietnieks;

- KNAB priekšnieks, vietnieki, nodaļu vadītāji, vietnieki, teritoriālo nodaļu vadītāji, izmeklētāji;

- tiesībsargs un viņa vietnieks;

- NRTVP, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis;

- valsts vai pašvaldības iestādes vadītājs un viņa vietnieks;

- vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdnis;

- kapitālsabiedrības padomes loceklis, kurš pārstāv Latvijas valsts vai pašvaldības intereses kapitālsabiedrībā, vai valdes loceklis kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus;

- valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis;

- valsts vai pašvaldības kapitāla daļas turētāja pārstāvis un tā pilnvarota persona;

- tiesnesis, prokurors, zvērināts notārs un zvērināts tiesu izpildītājs;

- NBS profesionālā dienesta karavīrs un militārais darbinieks;

- Informācijas analīzes dienesta vadītājs;

- Publiskā iepirkuma komisijas loceklis;

- Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu