Mīloši vīrieši ir pacietīga tauta. Viņi labāk par sievietēm iemācās neredzēt un nedzirdēt, viņi prot klausīties un mierināt, bet dažkārt arī veči salūzt un sāk teikt visu, kas uz sirds.
Kāpēc partneris reizēm <i>izbesī</i>
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mans sievuks ir zelta vērts. Mums saskan visās jomās, bet mani tracina viņas ieradums lakot spilgti sarkanus nagus! Kā paskatos uz tiem, tā uzvelkos un kļūstu tramīgs. Lasu žurnālos, ka sarkanā krāsa ir uzbudinoša. Man patīk sarkana apakšveļa, bet spilgti sarkanie nagi rada nepatiku. Esam par to runājuši, bet pēc nedēļas viņa atkal sēž pie spoguļa un vicina sarkano otiņu.»
«Jau piecus gadus — tik ilgs ir mūsu kopdzīves stāžs — cenšos iemācīt sievai nolikt vienā vietā spoguli. Velti! Viņa nav izklaidīga vai nekārtīga, bet spogulis vienmēr būs nobēdzināts. Vēl skaišos par to, ka viņa nekad neatminas, ka vēlos zaļu, nevis dzeltenu zobu birstīti! Vai tiešām to tik grūti atcerēties?»
Daudzi vīrieši pārmet sievietēm kavēšanos un neprasmi ātri apģērbties. Untumaina esot arī vēlme iegādāties vairāk nekā trīs vienai sezonai paredzētus apavus. Starp citu, krāsu ietekme uz psihi un līdz ar to arī uz attiecībām nemaz nav untums.
Aļo, garaž!
Niķis stundām ilgi runāt pa telefonu raksturīgs kā dāmām, tā kungiem. Ieskanoties šai tēmai, «Sarunas» dzirdēja kareivīgus ilgrunātāju otro pusīšu izsaucienus: izmetīšu, salauzīšu, atdošu pirmajam satiktajam bomzim!
«Saprotu, ka gribas parunāt; katram savu reizi ir tāda vajadzība, bet kāpēc jātarkšķ 20 vai 30 minūtes?! Esmu piedāvājis aizvest sievu pie draudzenēm, lai viņas var patērzēt klātienē, bet tas neiet cauri! Manai mīlulei ir atkarība no telefonsarunām!»
Arī mums, meitenēm, nepatīk, ja puiši stundām pļāpā pa telefonu. «Visstulbāk jūtos, ja lielā runāšana sākas mašīnā, kad vīrs ir pie stūres, vai lielveikalos, kad iepērkamies. Tad ir vāks! Tiek aizmirsti visi pienākumi, laiks apstājas, un es kā muļķe sēžu vai stāvu un gaidu, kad kungs beigs sarunu. Šādās situācijās baidos par drošību, jo, pļāpājot pa telefonu, autiņš tiek stūrēts ar vienu roku. Savukārt veikalā pati jūtos kā prece, jo palieku viena ar piekrautiem iepirkumu ratiņiem...»
Starp citu, nepārtraukta tarkšķēšana dažkārt ir brīdinājuma signāls — paskaties uz mani, parunā ar mani, velti man laiku!
Par riekstiem
«Nervozēju vienmēr, kad vīrs atnāk no veikala, jo iepirkumu tīklā noteikti būs biešu salāti… Protams, tas ir veselīgs produkts, lai ēd, nav jau žēl, bet viņš tos pērk KATRU dienu! Vīramāte domā, ka dēlam organismā trūkst vitamīnu. Iespējams, tomēr nespēju skatīties, kā visu laiku tiek ēsti biešu salāti!»
Kādu citu savukārt tracina miesas īpatnības. «Brīžos, kad dusmojos uz vīru (tas gan notiek reti, bet tomēr), mani ļoti kaitina viņa roku pirkstu un nagu forma! Šis sīkums tracina tik briesmīgi, ka dažreiz pat aizmirstu, kāpēc sāku skaisties. Gribat zināt, kādēļ tik ļoti niknojos par viņa pirkstiem un nagiem? Tie atgādina vīramātes rokas…»
Vedeklas atceras vīramātes arī tad, ja dēli atdarina viņu kustības. «Redzot, ka vīrs sāk braucīt rokas gar sāniem, it kā mēģinot notraust kādu puteklīti, gara acīm redzu vīreni. Mums ar viņu ir labas attiecības, tomēr neciešu, ja vīrs līdzinās savai mātei. Cik reižu esmu teikusi, lai viņš liekas mierā, bet vīrs tik noglauž sānus. Vēl uz nerviem krīt arī tas, ka viņš ķemmē un ķemmē matus. Tie ir tik īsi, ka tur vispār nav ko sukāt, bet ķemmē tik un tā!»
Kas vēl? Ritmiska pēdu kustināšana un kāju šļūkāšana arī ir topā. «Kopdzīve ir viena traka diplomātijas māksla! Mans vecītis ir totāls tiepša, bet esmu iemācījusies panākt savu. Tracina tas, ka viņš vienmēr visu pazaudē, un tad klaigā pa māju: «Mammuci, kur manas zeķes, kur trusenes?»
Ecējamies arī par kampaņveidīgajām diētām. Viņš apņemas neēst neko treknu, bet es, redz, esot pavedinātāja, jo gatavoju dažādus gardumus. Tas jau nekas, ka īpaši viņam sautēju dārzeņus, bet vecītis notiesā rupjmaizi ar speķi… Kad bijām jaunāki, man nepatika viņa rūtainie kabatlakati, bet tas taču ir sīkums! Mīlestība palīdz saglabāt vēsu prātu, pieredze ļauj nešūmēties par katru nieku.»
Starp citu, dažreiz der pavērot sevi no malas! Varbūt arī mēs uzvedamies dīvaini?