Ļoti bieži mīlētāji ir greizsirdīgi. Greizsirdība kļūst par cēloni daudziem pārpratumiem un nelaimēm, tā pārvērš dzīvi par elli. Kāpēc tā notiek?
Greizsirdība un mīlestība
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Baidoties zaudēt savu mīļoto, sieviete ar lielu baudu un patiku cenšas viņu satriekt un sadumpot. «Es tevi tā moku tāpēc, ka ļoti tevi mīlu, mans mīļais…» Kāda loģika! Bieži gadās, ka sieviete jūtas viena un nelaimīga, ja viņas vīrs nav greizsirdīgs. Viņa redz, ka vīrs viņu mīl, neko viņas dēļ nežēlo, dod pilnīgu brīvību, bet tā vietā, lai priecātos, viņa uztraucas un tur viņu aizdomās par neuzticību. Vai viņam vajadzētu sievu pieslēgt ķēdē un izturēties kā pūķim, lai viņa justos laimīga?
Ja vīrs sievai dod brīvību, viņa sūdzas: «Kāpēc viņš mani neuzmana, kāpēc ļauj tādu brīvību? Tātad viņam ir cita sieviete.» Bet, ja viņš izturas kā tirāns, despots, viņa sauc pēc palīdzības un meklē citu vīrieti, kas viņu atbrīvotu.
Kad gribat kaut ko iegūt tikai sev, jums bail to zaudēt, atdot citiem, un tad sākas greizsirdība, bailes zaudēt vērtību, kura, tā teikt, pieder jums. Bet kur rakstīts, ka jūsu sieva vai vīrs jums pieder? Jūs viņu pazīstat divus gadus, bet viņš ir ieradies šajā pasaulē sen, pirms jūs iepazināties. Viņam ir vecāki, Radītājs, kurš eksistē miljoniem gadu. Viņš jums nepieder.
Un tā — visu pārpratumu cēlonis ir bailes zaudēt to, kas pieder. Jūs baidāties zaudēt mīļoto, kurš, kā jums liekas, pieder jums. Taču viņš jums nepieder. Jūs liekat lietā visu, lai viņu paturētu, taču jūs viņu mokāt, izturaties cietsirdīgi, uzspiežat savu gribu, un tas rada tikai problēmas. Ko jūs patiesībā šādā veidā saglabāsiet?
Pieņemsim, ka jums ir ļoti skaista sieva; vai jūs varat aizliegt vīriešiem uz viņu skatīties, apjūsmot un pat viņai sekot? Iespēju ir ļoti daudz — uz ielas, teātrī, sabiedrībā, pie draugiem — vienmēr visi skatīsies uz jūsu sievu, un, ja jūs neesat saprātīgs, jūs cietīsiet. Jūs esat kā skaista puķu dārza īpašnieks — nevar aizliegt ziedu smaržai izplatīties apkārtnē, visi jutīs šo ziedu smaržu.
Patiesībā tas, ko jūs tik greizsirdīgi sargājat, ir tikai mīļotā ķermenis, čaula, trauks… To, kas veido cilvēka būtības bagātību, viņa saturu (tas ir, domas un jūtas), nevar noslēgt un ierobežot. Vislielākā ilūzija: iztēloties, ka iespējams kļūt noteicējam pār cilvēka dvēseli… Tas ir tāpat kā censties noturēt smiltis vai savaldīt vēju. Dvēseli nevar savaldīt. Jūs varat iegūt fizisku ķermeni, bet ne to noslēpumaino būtību, kas slēpjas iekšā.