Nesaprotu. Trīs reizes pārlasu Alexas vakardienas rakstu, vienalga nesaprotu. Kur problēma, analīze, risinājums?
Gultā (Vīrieša pretsitiens)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Redzu tikai maza, izlutināta bērneļa vēstuli Ziemassvētku vecītim: es, man, gribu, gribu, man, es! Ja pasaule neatbilst izdomātajam, izfantazētajam, tad nevis fantāzijas kļūdainas, bet pasaule nepareiza.
Izdomā sev ierobežojumus — gulta! — un tad cīnās ar tiem. Kāpēc ne pļavā, pludmalē, teltī vai laivā, mikroautobusā… Laivā sagribējusi, redz. Interesanti, kad pēdējo reizi laivu redzējusi? (Izņemot otrdienas vakara TV, kur to līdzsvarā notur desmit enkuri, lai saldais pārītis neiežvanckātos ūdenī.) Un pēc tam vēl pāris dienas klausīties šķendēšanos par sagandētajām baltajām D&G džīnām?
Paldies par tādu romantiku! Rosinoši... Uz grīdas sagribējusi. Labi, ka sen TV nav rādīts 80. gadu erotiskais mūvijs, kurā Rurks ar beibi makten romantiski mīlējās piemīztā šķērsielā zem notekūdeņu caurules izšļākta šķidruma, — vēl sadomātu, ka nu mums uz skaitli 3 tas jādara kādā pieurinētā īru paba pagalmā. Par šņabja dvingā smirdošu, proletāriešu pārpildītu mikroautobusu no Bolderājas pat neizteikšos.
Gultā vienkārši ir ērtāk, nekas nenovērš domas; vari pilnībā pievērsties otram, izbaudīt to — par baudu, nevis par tehnisko izpildījumu domājot. Nav man nekādu tabu, vienkārši gultā jūtos komfortablāk, līdz ar to stāv labāk, ilgāk. Vai vienam var būt prieks no tā, kas otram baudu nesniedz, bet ir pienākums?
Ja rakstāmgalds stāvot vienā vietā, sanākot tikai atkārtošanās. Da iedvesma un talants vajadzīgs! Ja viss būtu atkarīgs no rakstāmgalda pārvietošanas telpā, tad te katram otrajam Pulitcera diploms pie sienas karātos. Ja viens otru no sirds iekāro gan miesiski, gan kā personību, tad var aizlidot zvaigznēs tikai no pieskāriena vien, kopā stāvot rindā pēc desas. Ja nav tās dzirksts, stāvi kaut uz galvas, bāz dibenā tenisa bumbiņas un kasi ar kreiso kāju labo ausi, zem spilvena turot Kamasūtru, — nekas vairāk par atraktīvu pavingrošanu nebūs. Ne jau kur nosaka izjūtu kvalitāti, bet gan ar ko.
Man vairs nav 20. Esmu jau izeksperimentējies gan Vērmaņdārzā dienas vidū, gan krodziņā zem galda, gan mola galā pilnmēnesī vētras laikā un nu gana droši zinu, kas mani iekvēlina, kā viņu vislabāk jūtu. Vēlme pēc pārmaiņām nozīmē, ka esošā situācija neapmierina.
Vai patiešām mīlēšanās ar mani viņai šķiet tik garlaicīga, ka jāvārtās koridorā pa grīdu, lai iekvēlinātos? Ja man sagādā baudu pieskarties ar pirkstu galiem, tad kāpēc cimdi jāvelk? Tikai lai būtu pārmaiņa? Ar viņu man gultā ir visļotāk. Varu jau kādu reizīti tā mehāniski izpildīt ko tādu, kas šai trakoti iet pie sirds, bet man nešķiet erotiski. Vienkārši nešķiet erotiski, neparauj.
Izdomājusi te, es neticot, ka viņai patiešām esot labi. Nu, tā gluži nav. Lieliski pamanu, kad izliekas, bet kad ir pa īstam. Tikai nesaku, jo no pateikšanas nevienam labāk nebūs. Dzīvē tā nenotiek, ka visu laiku esi viļņa virsotnē: dažkārt tas ir kaislīgāk, citu reizi mīļāk, intīmāk. Atraidīta jūtoties. Pati būtu gatava nagu lakošanas brīdī ķerties klāt manai bikšu priekšai pēc pirmā pieprasījuma?
Kāpēc man jābūt gatavam 24 h diennaktī kā tādam vibratoram? Ja es sāktu vaimanāt, ka jūtos vīlies ikreiz, kad viņa atsakās ar mani kopā skatīties čempionāta finālu snūkerā, nelasa to grāmatu vai neskatās to filmu, kas man šķiet vērta… Saraksts būtu gana garš — varētu aizpildīt visus sievišķu žurnālus dievzemītē. Cik tur sanāk uzmest aci lasītāju vēstulēm, tik sieviešu vidū dominē «Kāpēc viņš mani nesaprot?», savukārt no puišiem dzirdu «Kāpēc es viņu nesaprotu?». Tas vien liek aizdomāties — kurš kuru te vēlas saprast.
Nabadzīte. Laikam grūti nevis dzīvot pilnasinīgu dzīvi tandēmā, bet iestrēgt lubu literatūrā izlasītās vai lētās TV filmiņās redzētās erzacromantisma klišejās (kā padsmitniekiem, kuri savus infantilos ideālus veido un nostiprina, ik vakaru lūrot porno internetā). Laikam jau tā ir — ja nespēj dzīvot skaisti un romantiski, tas jāizdomā, bet, ja nespēj izdomāt, jākopē banālas klišejas no sievišķiem domātajām lubenēm.
Pieaugušo pasaulē bez seksa vēl ir pakāpi augstākas lietas par labu kniebienu trepju telpā uz palodzes: vienkārši labsajūta esot kopā, bauda no siltas elpas uz pleca, otra izjušana un saprašana. Laiks tā kā būtu kļūt pieaugušai.