Apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (TB/LNNK) priekšsēdētājs Roberts Zīle uzskata, ka satiksmes ministra Aināra Šlesera ierosinātais «Lattelecom» nākotnes modelis, kas paredz uzņēmuma nonākšanu «Latvijas Valsts radio un televīzijas centra» (LVRTC) rokās apmaiņā pret valstij piederošajam «Latvijas Mobilā telefona» (LMT) akcijām, ir ne tikai juridiski pretrunīgs, bet arī ekonomiski bezjēdzīgs, portālu «Apollo» informēja TB/LNNK preses sekretārs Rolands Pētersons.
Apvienību pārstāvošie ministri rīt valdības sēdē stingri iestāsies par valdībā iepriekš apspriesto modeli, kas paredzēja «Lattelecom» valsts daļu pārdošanu izsolē ar pretendentu atlasi.
«Valstij nav nekāda ekonomiskā pamata iegūt tādu «stratēģisko investoru» «Lattelecom», kas nebūs spējīgs tajā ieguldīt investīcijas, kas nestrādā pietiekami plašā elektronisko sakaru nozares spektrā un kā galvenie aktīvi saistās ar ienākumiem no LMT dividendēm un nekustamajiem īpašumiem. Turklāt Eiropas Parlaments patlaban strādā ar Eiropas Komisijas (EK) sagatavotu būtisku izmaiņu projektu telekomunikāciju nozares regulējumā, kas cita starpā paredz tīklu pārvaldītāju un pakalpojumu sniedzēju nošķiršanu monopoluzņēmumos, kā arī citu konkurences ierobežojumu mazināšanu. Tāpēc uzskatīt, ka «Lattelecom» turpinās gūt vieglu peļņu, kā tas bijis līdz šim, ir vismaz vieglprātīgi,» uzskata Zīle.
Pēc viņa domām, pieņemot lēmumu par «Lattelecom» nākotni, valdībai noteikti jāņem vērā EK iniciētā elektronisko sakaru tirgus reforma, kas tuvākajos gados līdz nepazīšanai mainīs situāciju telekomunikāciju nozarē. «Es paredzu, ka, vēlākais, līdz nākamgada vasarai stāsies spēkā grozījumi regulās un direktīvās, kas krietni liberalizēs telekomunikāciju tirgu Eiropā. Atbildīgā komisāre Viviāna Redinga jau ir pierādījusi, ka spēj panākt smagu lēmumu pieņemšanu, piemēram, pērn spēkā stājušos viesabonēšanas regulējumu, kura dēļ izmaksas Latvijas operatoru klientu mobilajiem zvaniem ārzemēs samazinājās pat līdz piecām reizēm. Jaunās izmaiņas nozīmē, ka arī «Lattelecom» būs jādod brīva un nediskriminējoša pieeja savam tīklam jebkuram operatoram, kas ievērojami saasinās konkurenci tirgū un var samazināt potenciālo «Lattelecom» peļņu,» uzsver Zīle.
TB/LNNK priekšsēdētājs norāda, ka arī finansiālie aprēķini nevieš pārliecību par Šlesera virzītā «Lattelecom» nākotnes modeļa izdevīgumu valstij. «Nav nekāda pamata domāt, ka nauda, ko valsts varētu iegūt, vēlāk pārdodot 100% «Lattelecom» kapitāla daļu, ir lielāka nekā tā, ko tā varētu iegūt tūlītējā izsolē vai arī pieņemot «TeliaSonera» piedāvājumu pirkt gan valstij piederošās LMT, gan «Lattelecom» daļas,» uzskata TB/LNNK priekšsēdētājs.
Viņš arī atgādina, ka LVRTC saistība ar tā saukto digitalizācijas lietu nedod pārliecību, ka šā uzņēmuma reputācija ir pietiekami laba, lai uzņemtos atbildību par «Lattelecom» nākotni. «LVRTC, savulaik nopērkot privāto SIA «Berģu akcijas» un pārveidojot to par SIA «Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs», šai savai meitai jau bija pārdevusi uz nomaksu visas LVRTC piederošās LMT daļas, kas ar milzīgām grūtībām un tiesāšanos tika atgūtas valstij. Nav garantijas, ka LVRTC nevarētu doties pa jau iestaigātu taku, jo īpaši, ņemot vērā to, ka «Lattelecom» iegādei tam būtu jāņem kredīts,» atzīst Zīle.
