Valsts iestāžu un uzņēmumu vadītājiem par ienākumiem nav jāsūdzas

Interesantus faktus deklarācijas atklāj arī par uzkrājumu un parādu filozofiju. Nereti amatpersonas, kurām ir ievērojami ienākumi un uzkrājumi, pamanījušās iedzīvoties salīdzinoši niecīgos parādos, kurus būtībā amatpersonām nebūtu problēmu atmaksāt.

Parāds nav brālis?

Šāda situācija, piemēram, ir jau minētajam Latvijas Bankas prezidentam. Bez algas bankā nelielu daļu ienākumu viņam veidojuši arī depozītu procenti dažādās bankās — kopumā vairāk nekā 6600 latu. Skaidrā naudā I. Rimšēvičs glabā aptuveni 5000 latu, bankas kontos apmēram 160 000 latu. Tajā pašā laikā līdztekus salīdzinoši lielajiem uzkrājumiem bankas prezidentam ir deklarēts arī 5000 latu parāds.

Arī «Latvenergo» prezidents Kārlis Miķelsons pamanījies būt parādā ar ienākumiem un aizdevumiem salīdzinot niecīgu summu — 3613 latu. Latvenergo nopelnījis 97 779 latus gadā (8100 latu mēnesī). Bet lielākā daļa ienākumu viņam ir no saimnieciskās darbības un realizētā īpašuma Igaunijā — 571 200 eiro. Skaidrā naudā uzkrājumi K. Miķelsonam ir ap 12 000 latu, bet bankās dažādās valūtas noguldīti 140 000 latu. Aizdevis K. Miķelsons savukārt ir 9000 latu un 69 600 latu.

Savukārt N. Melngailis «Lattelecom» pērn nopelnījis 162 842 latus, bet 900 latu viņš saņēmis arī dividendēs. Viņš ir uzkrājis vairāk nekā 5000 latu, bet kādam aizdevis — 44 200 latu. Taču parādā viņš ir 5202  latus, kā arī 1 861 570 Šveices franku jeb aptuveni 800 000 latu.

Pērk akcijas, iegādājas dzīvokļus

Valsts kontroliere Inguna Sudraba darbā Valsts kontrolē pērn nopelnījusi vien par 2000 vairāk nekā 2006. gadā — 38 308 latus jeb aptuveni 3000 mēnesī. Bankas kontos — visi bijušajā darbavietā Parex bankā — viņai noguldīti aptuveni 8000 latu dažādās valūtās — arī Lietuvas litos un Igaunijas kronās. Tāpat valsts kontrolieres īpašumā ir dažādu uzņēmumu vērtspapīri, kuru kopējā nominālvērtība ir aptuveni 49 243 lati. Vērtspapīri valsts kontrolierei ir, piemēram, «Rīgas kuģu būvētavā», «Latvijas gāzē», a/s «Olainfarm», «Valmieras Stikla šķiedrā» un citos uzņēmumos.

Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs birojā pērn nopelnījis 45 000 latu. Jau rakstīts, ka trešo daļu no tiem sastāda bērna piedzimšanas pabalsts. Līdz ar jaunas ģimenes dibināšanu A. Loskutovs kredītā iegādājies arī jaunu dzīvokli par 149 800 latiem.

Bijušais pasta šefs naudu nekrāj

Latvijas pasta bijušais valdes priekšsēdētājs Gints Škodovs Latvijas Pastā pelnījis nepilnus 6000 latu mēnesī. Turklāt viņš ir viena no nedaudzajām amatpersonām, kura vispār nav deklarējusi uzkrājumus. Toties līzingā viņš ir nopircis automašīnu un izremontējis māju. Kopējās parādsaistības G. Škodovam lēšamas apmēram 45 000 latu. Arī 2006. gadā G. Škodovam nebija nekādu uzkrājumu, bet parādsaistības bija nepilni 35 000 latu. Naudu sataupīt viņam acīmredzot bija izdevies tikai 2004. un 2005. gadā, kad saskaņā ar deklarācijā rakstīto viņš bija norādījis 4500 latu skaidras naudas uzkrājumu.