Nobela prēmiju medicīnā saņem trīs Eiropas zinātnieki par cilvēku imūndeficīta un papilomas vīrusu atklāšanu.
Nobela prēmiju saņem zinātnieki par HIV vīrusa atklāšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pusi no desmit miljonus Zviedrijas kronu (724 000 latu) vērtās prēmijas saņems Pasaules AIDS pētījumu un profilakses fonda direktors Liks Montanjērs un Pastēra institūta zinātniece Fransuāza Bare-Sinusi par AIDS izraisošā cilvēku imūndeficīta vīrusa (HIV) atklāšanu.
Otru prēmijas pusi saņems Diseldorfas universitātes zinātnieks Haralds cur Hauzens par viņa ieguldījumu cilvēku papilomas vīrusa saistīšanā ar dzemdes kakla vēzi.
Abi franču zinātnieki identificēja vīrusu AIDS agrīnas stadijas slimnieku limfocītos un vēlīnas stadijas slimnieku asinīs. Viņu atklātais vīruss vēlāk kļuva plaši zināms kā cilvēku imūndeficīta vīruss (HIV), kas prasījis miljoniem cilvēku dzīvības.
«Viņu atklājums bija viens no priekšnosacījumiem šīs slimības bioloģijas izpratnei un tās antiretrovirālai ārstēšanai,» teikts Zviedrijas Karolinska institūta Nobela prēmijas komitejas paziņojumā.
Vācu zinātnieks cur Hauzens apbalvots par pētījumiem, kas bija pretrunā ar tajā laikā valdošajiem uzskatiem par vēža izcelsmi, pierādot, ka cilvēku papilomas vīruss (HPV) izraisa dzemdes kakla vēzi.
«Viņa atklājumi noveduši pie HPV infekcijas darbības raksturošanas un izpratnes par HPV kancirogēniem mehānismiem, kā arī vakcīnu izstrādi pret HPV,» teikts paziņojumā.
90% gadījumu dzemdes kakla vēzi izraisa cilvēka papilomas vīruss, kas izraisa arī ārējo dzimumorgānu, vulvas, maksts un dzimumlocekļa vēzi, bet 30% gadījumu šis vīruss izraisa vēzi galvas un kakla rajonā, kā arī barības vadā.
Dzemdes kakla vēzis ir otra izplatītākā vēža forma sievietēm aiz krūts vēža. Katru gadu šī vēža forma tiek atklāta 470 000 sieviešu, no kurām mirst 230 000.
Pagājušajā gadā prestižo prēmiju medicīnā saņēma britu zinātnieks Mārtins Evanss un amerikāņi Mario Kapeki un Olivers Smitīss par embrija cilmes šūnu pētījumiem.