Latvijas laukos pagājušošoruden apgriezienus uzņēma jauns nacionālais sporta veids – bankomāta izvilkšana no vietējā veikaliņa ar nozagtu auto. Vienkāršajiem pilsoņiem šādas laupītāju krīzes laiku aktivitātes var izraisīt smieklus, ja vien bandīti nebūtu ķērušies arī pie smagākiem noziegumiem.
Decembra vidū Mārupē uzbrucēji aplaupīja inkasentu auto un nošāva vienu inkasentu. Ja līdz šim šāds uzbrukums bija vērojams vienīgi 1983. gadā uzņemtajā latviešu filmā Mirāža, tad pagājušā gada otrā puse liecina, ka nežēlīgu noziegumu, kuru mērķis ir nauda, būs arvien vairāk.
«Būs pamatīgi jāsaspringst,» policijas darbu 2009. gadā prognozē Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis. Noziedzības pieaugums Latvijā 2008. gada otrajā pusē policijai ļauj aptuveni paredzēt, kas valstī notiks šogad. «Ar katru dienu kļūst sarežģītāk. Pieaug noziedznieku centieni iegūt skaidru naudu – bankomātu, veikalu un lombardu aplaupīšanas. Tāpat krietni ir pieaugušas zādzības. Man nav pamata domāt, ka šogad noziedzība samazināsies. Noziedzība ir cieši saistīta ar ekonomiskām lietām, un ar tām mums šobrīd ir bēdīgi,» atzīst A. Lieljuksis.
Zog un laupa
Policijas apkopotā statistika par noziedzību valstī 2008. gada 11 mēnešos liecina, ka salīdzinājumā ar tādu pašu 2007. gada laika posmu kopējais noziegumu skaits palielinājies par deviņiem procentiem. Par desmit procentiem pieaudzis smago noziegumu skaits. Pērn valstī reģistrētas 21 957 zādzības – par 4018 vairāk nekā 2007. gadā.
Policijas priekšnieks ir satraukts par bijušajiem ieslodzītajiem, kuri šogad tiks atbrīvoti. «Cilvēks iznāk no cietuma, pretī bezdarbs. Bez darba ir arī tuvinieki. Ko viņš darīs? Pastaigās vienu dienu bez darba, otru, trešajā sāks kaut ko gudrot. Ja labajos gados vēl celtniecībā varēja nopelnīt, tad tagad tas beidzies. Pats vēl nesen satiku kādu cilvēku, kuru jau sen iesēdināju cietumā. Viņš stāstīja – strādājot par flīzētāju, pelnot 2000 latu mēnesī. Es prasu – ko darīsi, kad darba nebūs? Viņš atbildēja, ka nezinot. No tās pasaules mēs sagaidīsim potenciālos noziedzniekus,» pesimistisks ir policijas priekšnieks.
Ik mēnesi 150 potenciālu noziedznieku
Ik mēnesi Latvijas cietumus pamet 150 bijušie ieslodzītie, nedaudz vairāk cietumnieku nāk vietā. Arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieks Visvaldis Puķīte 2009. gadu kriminālajā jomā neredz gaišās krāsās. «Ar lāpstu vairs naudu nenopelnīs, kā tas bija pirms kāda gada. Tāpēc bijušajiem cietumniekiem būs jādomā, ko darīt. Noteikti pieaugs dažādu noziegumu skaits, laupīšanas ar miesas bojājumiem, zādzības no lielveikaliem, iestādēm,» paredz V. Puķīte, piebilstot, ka šogad cietumu klientu skaits noteikti pieaugs. Vietu cietumos pietiks, tomēr ne visiem ieslodzītajiem IeVP varēs nodrošināt pienācīgus apstākļus.
Pastiprinoties ekonomiskajai krīzei, policijai ik dienu jāsaskaras ar noziegumiem, kādi iepriekšējos gados bija aizmirsti. Pērnā gada otrajā pusē reģistrēti vairāki gadījumi, kad cilvēks apmeklējis frizieri un pēc matu nogriešanas aizbēdzis nesamaksājot. Savukārt kāda sieviete, kura tikko pieņemta darbā lielveikalā par kasieri, pirmās darba dienas beigās aizgājusi mājās ar visu kasi un darbā vairs nav atgriezusies. Veikalnieki policijai sūdzējušies, ka daudziem darbiniekiem visa alga aiziet līzingu un kredītu maksājumos, bet, lai izdzīvotu, viņi zog pārtiku un citas preces no veikala.
«Varētu būt, ka šogad samazināsies zādzības no dzīvokļiem. Cilvēkiem nav darba, viņi vairāk uzturas mājās, zagļi tik vienkārši nevarēs iekļūt dzīvokļos,» skumji ironizē A. Lieljuksis. Šogad varētu pieaugt arī auto zādzību skaits. Tas izskaidrojams ar pieprasījumu pēc lētām rezerves daļām – spēkratus zags, lai izjauktu detaļās.
Viegla nauda bankomātos
Policija necer, ka šogad pierims laupītāju uzbrukumi bankomātiem. Tas ir viens no ātrākajiem un drošākajiem veidiem (bankomāts nevar atklāt uguni uz uzbrucēju), kā tikt pie skaidras naudas. Bankas, protams, par bankomātu drošības sistēmām un garnadžu iespējamo guvumu – maksimālo naudas summu, kāda var atrasties vienā bankomātā, – atklāti nerunā. Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska uzsver, ka zādzību mēģinājumi, tostarp arī bankomātu, ir pastāvīga parādība. Bankomāti ir zagti gan pērn, gan iepriekšējos gados. Pērn Swedbank Latvijā nozagti divi bankomāti. Gan bankomāti, gan tajos esošā nauda ir apdrošināta.
Viena no veiksmīgākajām laupīšanām notika decembra sākumā Liepājas rajona Vaiņodē. Naktī uz 1. decembri veikalā Top centrs garnadži atlauza ārdurvis un, izmantojot auto, bankomātu vienkārši aizvilka prom. Policija pagaidām par šo noziegumu ir noslēpumaina un atklāj vienīgi to, ka bankomāta zagļi nav notverti. Neoficiālas ziņas liecina, ka nozieguma pēdas ved uz Lietuvu. Jāatgādina, ka zagļu izmantotais paņēmiens vilkt prom bankomātus Latvijā aizgūts tieši no Lietuvas.
Reketēs parādus
Savukārt Rīgas reģiona Kriminālpolicijas priekšnieks Ints Ķuzis uzsver, ka šodienas situāciju nekādi nevar salīdzināt ar «kriminālajiem deviņdesmitajiem». «Latvijā nesiro bandas, kuru vienīgais iztikas avots ir bruņotas laupīšanas. Ja tādas bandas parādās, mēs tūlīt tās aizturam. Atšķirībā no deviņdesmitajiem gadiem šīs laupīšanas nav klasiskas. Tās nav veiktas uz dullo. Tagad laupīšanas lielākoties tomēr saistītas ar pašiem aplaupāmā uzņēmuma darbiniekiem,» uzsver I. Ķuzis. Viņš prognozē, ka palielināsies izspiešanu skaits, tomēr šīs izspiešanas nebūt neesot tādas, kā pirms piecpadsmit gadiem uzplaukušais rekets. «Neviens nevainīgs uzņēmējs Latvijā nav apdraudēts no reketieru puses. Visas šīs izspiešanas ir saistītas ar parādiem, kuru Latvijā ir ļoti daudz,» piebilst Rīgas reģiona Kriminālpolicijas priekšnieks.
Lai apkarotu pieaugošo noziedzību, policija šogad centīsies vairāk sadarboties ar Zemessardzi, kuru varētu iesaistīt dažādās operācijās. Policija vēlētos arī aktivizēt brīvprātīgo policijas palīgu kustību un sagaidīt lielāku palīdzību no privātajām apsardzes firmām.
Likumsargi aicina uzņēmējus nopietnāk pieskatīt savu īpašumu – pārliecināties, vai viegli pieejamās vietās, piemēram, veikala skatlogos, neatrodas vērtīgas preces. Tāpat jāpārbauda, kā ir nostiprināti seifi un cik viegli tiem var piekļūt. «Iesakām uzņēmējiem likt signalizācijas un restes, kā arī rūpīgi izvēlēties cilvēkus, ko pieņemt darbā,» saka A. Lieljuksis. Iedzīvotājus likumsargi aicina neizaicināt likteni, nestaigāt pa tumšām vietām, naudas maciņu turēt tuvāk pie sevis, nevis somā, un sargāt savu īpašumu, cik vien labi iespējams.