Kāpēc partneri viens otram melo?

Tāpēc teikt, ka viens melo, bet otrs nemelo nekad, būtu kļūdaini. Visi mēs lielākā vai mazākā mērā esam Minhauzeni. Cilvēks var melot arī apzināti, apmierinot kaut kādas savas intereses, piemēram, viņš vēlas justies komfortabli un droši, gūt atzinību un cieņu. Piemēram, vīrieša pamatvajadzība (bieži vien neapmierināta) ir atzīšana, ka viņš ir PATS, PATS — gudrākais, seksuālākais, rūpīgākais utt.

Ja priekšniecība vai mīļotā sieviete viņu uzskata par pelēku viduvējību, viņš sāk izdomāt pasaciņas, ka viņam ir skaista automašīna, daudz naudas un temperamentīgas mīļākās.

Arī sievietes vēlas būt PAŠAS, PAŠAS — skaistākās, sievišķīgākās, gudrākās, seksuālākās utt. Ja viņas vīrietis reti vai vispār nekad kopdzīves laikā neievēro šos likumus, sieviete var izgudrot, ka darbā viņai ir pāris pielūdzēju, kas viņu burtiski nēsā uz rokām, apber ar ziediem un dāvanām.

Viņa var pati sev dāvināt ziedus un dāvanas, bet vīram paziņot, ka to dara citi vīrieši. Spēlējot greizsirdības spēli, sieviete cer, ka vīrs viņai pievērsīs uzmanību un ievēros, cik viņa neparasta. Un beidzot sāks viņu mīlēt.

Bieži cilvēki melo aizsargājoties no apkārtējo uzbrukumiem. Šajā ziņā pieaugušie neatšķiras no bērniem, tikai bērni savu vainu noveļ uz izdomātiem personāžiem, bet pieaugušie — uz tiem, kas blakus. Bieži vainīgais izvēlas pārbaudītu aizsardzības paņēmienu — uzbrukumu, pagriežot visu tā, ka vainīgs beigās sanāk otrs.

Tieši stiprā dzimuma pārstāvji ir tie, kas biežāk nonāk melu gūstā, jo vīrieši parasti melot neprot. Daba ir apveltījusi sievietes ar smalku spēju momentā analizēt un apkopot visus signālus, ko raida partneris: vārdus, mīmiku, žestus. Tāpēc sieviešu meli ir nostrādāti līdz niansei.

Pieķert melos tuvu cilvēku vienmēr ir nepatīkami un ļoti sāpīgi. Un pirmā reakcija ir vēlēšanās vainīgo atmaskot. Daži pat sāk savu otro pusi izsekot, bet tas nav risinājums.

Meli vienmēr ir apliecinājums tam, ka attiecībās kaut kas nav kārtībā (ja vien otrs nav patoloģisks melis). Tāpēc centieties saprast, kas liek jūsu otrai pusei jūs mānīt.

Varbūt jūs esat pārāk stingra/s pret viņu un neļaujat satikties ar draugiem? Varbūt jūs esat pārāk agresīvs vai, otrādi, pārāk auksts un vienaldzīgs?

Ja labi visu apsvērsiet, droši vien atbildi atradīsiet, jo meli ir tikai sekas. Un tāpēc svarīgi atrast cēloni. Ja atklāsiet un novērsīsiet to, nebūs vajadzības melot.

Ja nu tomēr ar Minhauzena sindromu pats galā netiekat, griezieties pie speciālista — psihologa vai psihoterapeita. Veiksmi!