Apmeklējot kādu izpriecas restorānu, jāizvēlas maksātspējām un apģērbam piemērots. Kļūdīšanās šai ziņā var sabojāt vakara omulību. Runājot atsevišķi par Rīgas izpriecu vietām, jāaizrāda uz dažām viņu īpatnībām, kas varbūt ne katram zināmas.
Kungi un dāmas naktslokālā pirms 70 gadiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Cenas naktslokālos miedz būt 2—3 reizes augstākas nekā ēdienu veikalos. Vīnu un degvīna cenu starpība nav tik liela. Vienkāršas vakariņas divām personām pirmšķirīgā naktslokālā maksās, atkarībā no dzērienu šķiras, 10—15 latu.
Nakts vai tā saucamos dejas restorānus apmeklē pēc teātra vai koncerta, apmēram plkst. 10—12 naktī, un pakavējas tur parasti līdz plkst. 2 rītā. Kungs nemēdz iet restorānā viens, bet gan dāmas vai draugu pavadībā.
Kungi, kas restorānā ieradušies bez dāmām, dejo un pakavē laiku ar restorāna pastāvīgām dāmām, tā saucamajām bārdāmām, uz vēlēšanos uzaicinot tās pie sava galda.
Šo dāmu uzdevums restorānā gan nav viesiem visai glaimojošs: tām jācenšas palielināt tēriņa summa. Rīgā bārdāmām dod dzeramnaudu vienkārši naudā vai arī kādas dāvanas veidā; šim nolūkam restorānos pārdod puķes, balonus, parfimērijas un dažādus suvenīrus, protams, par krietni augstām cenām, no kurām dāmas parasti saņem procentus utt. Atstāt bārdāmu bez dzeramnaudas ir nepieklājīgi, jo tās nesaņem algu no restorāna administrācijas.
5—6 Rīgas pirmšķirīgie naktslokāli ieveduši vienādas cenas; pastāvīgiem apmeklētājiem rēķina nelielu nolaidumu. Gandrīz visos labākos naktslokālos ir priekšnesumi, kuros nereti piedalās vietējie un ārzemju mākslinieki, bet uzstājas arī mazās skatuves artisti ar zemākām mākslas spējām. Pirmšķirīgos restorānos ir laba mūzika; orķestros nereti spēlē spējīgi mūziķi un mākslinieki.
Lētāki, bet totiesu vienkāršāki ir daudzi klubi un restorāni gan centrā, gan pilsētas nomalēs. Tajos vājāka mūzika, bieži trūkst priekšnesumu, un tos apmeklē raibāka publika.
Pirmšķirīgo restorānu kopējās zālēs var pasūtīt tikai vakariņas bez dzērieniem, kas neiznāk dārgi. Turpretī tiem, kas vēlas aizņemt atsevišķu kabinetu vai nišu, parasti jāpasūta vismaz liķieris vai konjaks (7—10 Ls).
Daži restorāni sarīko dejas arī sestdienu vai svētdienu pēcpusdienās (five o'clock tea dance). Šajās dejas pēcpusdienās reizēm ir jāmaksā par ieeju.
Pēcpusdienās un vakaros līdz 12 var apmeklēt kafejnīcas. Tur parasti iet paklausīties labu mūziku, patērzēt un pakavēt laiku. Rīgā nevienā kafejnīcā nav atsevišķi jāmaksā par ieeju, un visās ir diezgan lētas cenas.
Lielākā tiesā Rīgas kafejnīcu nedejo, bet pēdējos gados bulvāru un Elizabetes ielas rajonā atvērtas dažas mazas kafejnīcas, kur var arī dejot. Tās apmeklē lielāko tiesu jaunatne. Dažas no tām izvērtušās par satikšanās vietām, kur vieglprātīgas dāmas un arī prostitūtes uzmeklē sev cienītājus.
Restorānus kungi apmeklē tumšā uzvalkā, dāmas — vakara ģērbos. Tas pats attiecas uz kafejnīcām ar deju.
Dažos solīdākos restorānos neielaiž vientuļas dāmas, lai telpās neiekļūtu šaubīgas sievietes.
---------------------
No XX gs. 30-tajos gados izdotas grāmatas «Dzīves māksla».