Daudzi tic, ka var vienkārši «sajust», ja ir sastapts īstais. Vai nu tā ir mīlestība, vai gatavība stāties laulībā. Gaida, lai izzustu visas šaubas, jo citādi tas nez vai būs īstais. Bet tā notiek ļoti reti.
Mīlestība nekrīt no debesīm
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Patiesībā mēs precamies dažādu iemeslu dēļ, un jautājums «kāpēc?» daudziem nav patīkams. Lai precētos, nepietiek ar to vien, ka kādu mīlam, ir jābūt vēlmei būt precētam cilvēkam. Ir jāsasniedz briedums, un tas nāk tikai soli pa solim — tāpat kā arī otru cilvēku mēs iepazīstam tikai pamazām. Ne jau velti valda uzskats, ka ir cilvēki, kas iepazīst viens otru un tad precas, bet vairākums apprecas un tad sāk iepazīt viens otru. Ir arī tādi, kas nodzīvo laulībā visu mūžu, tā arī viens otru neiepazinuši.
Rūpīgi pārbaudiet, vai patiešām esat gatavi laulībai, un ieteicams to izdarīt līdz kāzām.
Gatavība ir svarīgs attīstības faktors. Katram cilvēkam ir savs laiks, kad viņš ir gatavs kaut ko darīt, un šī gatavība ir izšķirīgais faktors. Ir cilvēki, kas zīmīgās dzimšanas dienās secina, ka nav vēl sasnieguši šo gatavību, un četrdesmitajos šūpļa svētkos aptver, ka vēl arvien staigā vecpuišos. Ir sievietes, kas apprecas astoņpadsmit gadu vecumā, turpina dzīvot pie vecākiem un pat nemēģina pašas pieņemt kaut kādu lēmumu, līdz kļūst par atraitnēm.
Citas studē medicīnu, atver savu praksi un pirms trīsdesmit gadu sasniegšanas vispār nedomā par piemērota vīrieša meklēšanu. Kura ir nobriedusi vairāk? Katra cilvēka briedums izpaužas citādi. Ja neesat gatavi cieši saistīties, jums droši vien gadās, ka allaž satiekat «ne to» partneri un iemīlaties cilvēkos, kas jau ir precējušies vai vispār nevēlas to darīt.