T, 28.09.2022.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Ar ģenētiski modificētu pārtiku knābī

Sallija Benfelde
Ar ģenētiski modificētu pārtiku knābī
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Foto: Mārtiņš Zīders

Latvijā izmantotā dzīvnieku barība, kas paredzēta mājputniem un cūkām, satur ģenētiski modificētu soju. Marta aptaujā «Par vai pret ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) Latvijā» 94% aptaujas dalībnieku iebilda pret tās izmantošanu lopbarībā. Tomēr diez vai Latvijas iedzīvotāju lielākā daļa vispār zina, ka mūsu vistas un cūkas ir barotas ar ĢMO.

Šā gada martā noslēdzās Vides ministrijas elektroniski rīkotā aptauja, kurā piedalījās 37 440 respondenti un kura notika no pagājušā gada 10. decembra līdz šā gada 10. martam. No aptaujātajiem 95% ir pret ĢMO audzēšanu Latvijā, 94% iebilst pret to izmantošanu lopbarībā, 96% ir pret ĢMO izmantošanu pārtikā, un 91% uzskata, ka Latvijai ir jābūt no ĢMO brīvai zonai. Aptaujas rezultāti tika nosūtīti Zemkopības ministrijai (ZM), jo tai līdz jūnijam ir jāizstrādā informatīvais ziņojums par Latvijas politiku ar ĢMO saistītajos jautājumos. Lai šo ziņojumu izstrādātu, ZM ir nodibināta starpinstitūciju darba grupa «Ģenētiski modificētie organismi, ģenētiski modificētā pārtika un ģenētiski modificētā dzīvnieku barība», kuras sanāksmēs var piedalīties ne tikai tās locekļi, bet arī novērotāji no visdažādākajām organizācijām, kas saistītas ar šo jautājumu. Darba grupas pirmajā sanāksmē piedalījās Zemkopības, Veselības, Ekonomikas, Vides un Ārlietu ministrijas pārstāvji, kā arī speciālisti no visdažādākajām valsts un nevalstiskām institūcijām, sākot no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta un beidzot ar dažādām nevalstiskām organizācijām, kas pārstāv gan pārtikas ražotājus, gan Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi (LOSP), gan dažādas «zaļo» organizācijas. Uzreiz jāsaka, ka «zaļo» organizāciju pārstāvji apgalvo, ka ir skaidri redzama Zemkopības ministrijas vēlme nelikt nekādus šķēršļus ĢMO izmantošanai Latvijā, par ko liecinot PVD pārstāves viedokļa maiņa vienā no balsojumiem, kad viņa mainījusi savu balsojumu pēc sarunas ar darba grupas vadītāju, ZM darbinieci. Par to, ka ZM atbalsta ĢMO klātbūtni pārtikā un dzīvnieku barībā, liecina arī pagājušā gada 3. novembra vecāko amatpersonu sanāksmes protokols, kurā var lasīt, ka ZM darbiniece A. Sedmale prezentācijas sākumā norādījusi, ka Zemkopības ministrija ir pret ģenētiski modificētu organismu audzēšanu, bet atbalsta ĢMO klātbūtni pārtikā un dzīvnieku barībā, to pareizi marķējot un nodrošinot izsekojamību.

Un tomēr — par ko tad ir stāsts? Zinātnieki nav pierādījuši, ka ĢMO slikti ietekmē cilvēka veselību vai iedzimtību, bet nav pierādīts arī pretējais. Tomēr bažīties liek tas, ka joprojām nav veikti nopietni pētījumi par ĢMO iespējamo ilgtermiņa ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Līdz šim notikušie pētījumi veikti tikai pēc pašu ĢMO audzējošo lielo biotehnoloģiju kompāniju pasūtījuma un par to līdzekļiem. Patiesībā esošo situāciju šajā jomā varētu raksturot ar kādu dzirdētu joku par ĢMO — mēs jau varam tomātam «pielīmēt» zivs gēnus, lai tomāti labi augtu arī ūdenī, bet neviens nezina, vai pēc desmit paaudzēm cilvēki nesāks dzemdēt bērnus ar zivs žaunām.

Eiropas Savienības nostāja šajā jautājumā ir tāda, ka katra valsts pati izlemj, vai ĢMO audzēt, vai izmantot cilvēku pārtikā un vai izmantot tos lopbarībā. Tajā pašā laikā civilizētās pasaules nostāja ir, ka cilvēkam jāzina, ja kādā pārtikas produktā ir izmantoti ĢMO, un tas jānorāda uz preces etiķetes — lai katrs varētu izvēlēties, vai lietot šo produktu. Kā zināms, visizplatītākās pasaulē ir ģenētiski modificētā soja, kukurūza un kokvilna. Latvijā līdz šim visvairāk ir runāts un sekots tam, lai uz augu eļļas pudelēm tiktu norādīts, ja ir izmantota ģenētiski modificētā soja. Pārpratumi brīžiem ir radušies, ja uz etiķetes ir rakstīts «modificēta ciete», jo ciete var būt iegūta gan no ĢMO, gan tikusi modificēta ķīmiskās pārstrādes laikā. Tātad, ja uz etiķetes rakstīts, ka ciete ir modificēta, tas nenozīmē, ka tā nāk no ĢMO, par to būtu jābūt īpašai norādei. Problēma ir arī tā, ka tā sauktajā sabiedriskajā ēdināšanā ļoti bieži tiek izmantota augu eļļa, kas iegūta no ĢMO, bet tas nekur netiek norādīts. Uz jautājumu, kāpēc ir tik liela vēlme izmantot ĢMO, atbilde ir vienkārša — tie ir daudz lētāki un izturīgāki pret apkārtējās vides ietekmi, jo ģenētiskās modifikācijas ir veiktas tieši ar šādu nolūku. Acīmredzot tieši tādēļ ĢMO aizstāvju ierēdņu un ražotāju vidū nav mazums, jo nauda ir ietekmīgs spēlētājs.

Jau minētās ZM darba grupas 16. aprīļa sanāksmes protokols liecina, ka ikdienā lietojam pārtiku, kurai ir liela saistība ar ĢMO. Latvijas Dzīvnieku barības ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja A. Rozenfelde informēja, ka Latvijā izmantotā dzīvnieku barība, kas paredzēta mājputniem un cūkām, satur ģenētiski modificētu soju, jo ģenētiski modificētā soja ir lētāka nekā ģenētiski nemodificēta soja, cenu starpība ir apmēram 15–20%.

Tiesa gan, LOSP pārstāve uzskatīja, ka nav pietiekami izvērtēti visi iespējamie ĢMO riski, līdz ar to ir aizliedzama šādas dzīvnieku barības izplatīšana tirgū. Viņa arī informēja, ka Latvijā nav iespējams nopirkt Latvijā ražotu bioloģisko dzīvnieku barību, kas nesekmē bioloģiskās lauksaimniecības attīstību un bioloģisko putnu un cūku audzēšanu.

Valstij par savu politiku ĢMO jautājumos vēl jālemj, bet mēs gan jau tūlīt varētu prasīt, lai mums pasaka patiesību par to, ko ēdam Latvijā. Tālākais jau būs katra cilvēka izvēle, bet ar aizsietām acīm izvēlēties ir neiespējami.

Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu