Cilvēcīgais taurs gaida pavasari (3)

Iežogotajās Papes ārēs kopā ar savvaļas zirgiem ganās arī teju simt tauru. Ar dzīvi esot apmierināti – sniegs kūst, paēduši ir, tagad tik gaida pavasari, stāsta I. Mednis. Pašlaik zvēri ar skābsienu tiekot cienāti katru otro dienu. Taču, kad laiks kļūs siltāks, tik bieži dzīvniekus vairs nepiebaros. Tagad tauri un zirgi pat esot iegaumējuši dienas, kad uz aploku ved barību.

Lielākoties tauri mēdzot turēties kopā, taču gadoties arī pa kādam vecam vientuļniekam. "Katrs dzīvnieks ir personība. Tāpat kā cilvēkiem katram ir savs raksturs. Viens ir kauslīgāks, cits bailīgāks, cits gudrāks," stāsta Dabas parka pārraudzītājs.

Lielais dzimšanas laiks šiem četrkājaiņiem esot aprīlis un maijs, kad parādījusies pirmā pavasara zālīte. Taču netālu no Paurupes šogad pasaulē jau nākuši divi sveiki un veseli teliņi.

Lai arī dzīves apstākļi esot pilnīgi tauriem piemēroti, gadoties, ka kāds no lopiem arī nomaldās. Polderu ziemeļu daļā esot vārti, kurus tūristi vai citi ziņkārīgie mēdzot atstāt neaizvērtus. Ziemas laikā šī problēma nav visai aktuāla. Taču ir citi apstākļi, kuru dēļ dzīvnieki tomēr pamanās aizklīst. Aploka žogs stiepjas līdz ezeram, kur ūdenim brīva pieeja. Šajā vietā, iebrienot ezerā, žogam varot apmest līkumu. Un dzīvnieki to pamanoties arī izmantot. "Tad dzenam iekšā," saka I. Mednis.

Iemesli, kāpēc dzīvnieki aploku atstāj, esot dažādi. Lai arī zināms, ka malumednieki te ir, ar tiem saskarties dzīvniekiem pagaidām neesot nācies. Visbiežāk mieru traucējot suņi un vilki. Tie šeit bijuši allaž, taču šī ziema gadījusies plēsējiem īpaši veiksmīga. "Sniegs ir sasalis. Labi var pārvietoties un triekt dzīvnieku, līdz tas paslīd un ir vieglāk noķerams," stāsta I. Mednis. Ezera ziemeļu galā šogad atrasti saplosīti divi kumeļi un viens teļš. Taču tāda statistika neesot nekas briesmīgs. "Uztveram normāli. Lai cik nežēlīgi tas skanētu, dabā izdzīvo aptuveni desmit procentu savvaļas dzīvnieku," zina dabas eksperts.