Aukstums kož plikajās vietās ne vien cilvēkam, bet arī dzīvniekam. Turklāt, lai meklētu barību, tiek patērēts liels enerģijas daudzums. Ja barības nav pietiekami, dzīvnieks noliesē un galu galā aiziet bojā. Vai varam saviem mazākajiem brāļiem un māsām palīdzēt, skaidro ar dabu un dzīvniekiem saistītie speciālisti.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālists Andris Soms stāsta, ka putniem šis ir kritisks brīdis. Tagad jo īpaši nedrīkst pārtraukt to piebarošanu. Putns, pieradis, ka to baro, turpinās lidot uz konkrēto vietu un gaidīt. Lielais aukstums tērē tā enerģiju, bet, ja barības krājumi netiek papildināti, tas var aiziet bojā. Vai piebarojamiem putniem jāpiedāvā kas treknāks? Taukiem, protams, ir zināma nozīme, bet šobrīd galvenais, lai barība vispār būtu. Ja to apēd, jādod vēl, stāsta A. Soms. Grūti paredzēt, vai sala dēļ barību uz apdzīvotajām vietām meklēt dosies arī mežā dzīvojošie putni. Parasti uz barotavām lidojot tie, kas to darot visu laiku vai ar izņēmumiem, piemēram, dzenis. Tiesa, akcijas veidā uz mežu varot aiznest kādu speķa gabalu vai citu barību. Jāatceras gan, ka tad tas jādara katru dienu līdz pat pavasarim. Nevar cerēt, ka no viena speķīša putni iztiks līdz aprīļa vidum, smejas DAP speciālists.
Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās virsmežniecības inženieris Raimonds Fridvalds skaidro, ka mežā situācija ar katru dienu kļūst arvien drūmāka. Uz pirkstiem, protams, nevar izskaitīt, bet skaidrs, ka stirnu kļuvis mazāk. Skaita izmaiņas ietekmē gan bargais laiks, gan plēsēji, tostarp klaiņojošie suņi. Vēlreiz atgādinu, lai iedzīvotāji savus mīluļus tur piesietus un nelaiž brīvā vaļā bez pieskatīšanas. Vai šobrīd kāds, kurš vēlas atbalstīt meža dzīvniekus, var sākt to piebarošanu? Nekad nav par vēlu. Tiesa, jāizvērtē vieta, kur barību dzīvniekiem, piemēram, stirnām atstāt. Pieredze liecina, ka, sākot piebarošanu jaunā vietā, paiet apmēram sezona, līdz zvēri to atrod un piefiksē. Ja nu kāds uziet stirnu iemītu taciņu vai vietu, kur tās biežāk uzturas, kādēļ gan nenolikt tām ko ēdamu? Taču tad tas jādara regulāri, uzsver R. Fridvalds.
Kinoloģe Ilze Zvaigzne mudina padomāt arī par saviem mīluļiem. Kaķim ir vieglāk. Tas vienmēr atradīs, kur ielīst, paslēpties un būt aizvējā. Istabas kaķi gan pēkšņi izlikt ārā šādā laikā ir neprāts. Sunim ir grūtāk. Tas nekur nevar ielīst. Jārēķinās, ka telpās dzīvojošam sunim salst ķepas. Kad ar to dodas pastaigās, nedrīkst apstāties un ilgi pļāpāt. Ir jāiet ļoti strauji, jākustas, lai sunim ir silti. Pastaigu laiku vēlams ierobežot. Tiem suņiem, kas visu laiku dzīvojuši ārā, ķepām jau izveidojies aizsargājošs apmatojums. Tiem aukstums neskādējot, ja vien ir siltināta būda, vieta, kur paslēpties un būt aizvējā (sunim nevar būt nekas bīstamāks par caurvēju). Tiesa, viss atkarīgs no tā, kādos apstākļos dzīvnieks audzis. Ja haskijs audzis dzīvoklī, to pēkšņi nevar izlikt laukā aukstā naktī. Vispār neieteiktu šādā laikā suni atstāt ārā. Dzīvniekam obligāti vajadzētu dot ko treknāku. Ziemā suņiem, kas dzīvo ārā, noteikti vajadzīga treknāka, ar proteīniem un taukiem bagātāka barība, jo dzīvnieks patērē enerģiju, sevi sildot. Ja ārā dzīvojošam sunim dos tādu pašu barības devu kā vasarā, ātri vien no tā paliks kauli un āda, teic I. Zvaigzne.