Metjū Makonahijs: «Mana māte uzstāj uz kāzām!»

— Jaunajā filmā «Ghosts of Girlfriends Past» tu tēlo sevī iemīlējušos mačo, kuram kādreizējās mīļotās sievietes parādās kā dusmīgi spoki. Vai privātajā dzīvē saproties ar bijušajām draudzenēm?

Metjū Makonahijs: — Drupas aiz sevis esmu atstājis relatīvi reti. Ar lielāko daļu bijušo draudzeņu man ir labas attiecības. Daudziem cilvēkiem tas šķiet dīvaini. Jo sevišķi ASV, kur nav pieņemts palikt draugos ar bijušajiem. Bet es nekad neesmu varējis saprast, kādēļ šķiroties būtu jāizraida no savas dzīves cilvēks, ko reiz esi mīlējis. Protams, ar visām kontaktus neuzturu, taču sievietēm, ar kurām man bijušas ļoti tuvas attiecības, joprojām ir vieta manā dzīvē.

— Vai tagadējā draudzene Kamila tāpēc nav greizsirdīga?

M. M.: — Par laimi, nē. Viņa zina, ka var man uzticēties. Turklāt mani trakulīgie gadi ir pagājuši. Kamila ir tolerantākais cilvēks, ko pazīstu. Viņa ir perfekta, jo atvēl man brīvību. Un tā man ir ļoti nepieciešama!

— Vai tev kādreiz nepietrūkst brīvās vecpuiša dzīves?

M. M.:— Agrāk biju ļoti egoistisks un dzīvoju, kā pats vēlējos. Man ne ar vienu nebija jārēķinās, tāpēc arī attiecīgi uzvedos. Taču nu man ir sieva, bērns un ģimene. Tagad plānoju ne tikai savu, bet mūsu nākotni. Esmu drošs, ka man izdosies. Vismaz līdz šim esmu ticis galā tīri labi. (Smejas.)

— Kā tavu dzīvi mainīja dēla Levi piedzimšana?

M. M.: — Daudzi draugi mūs brīdināja, ka, piedzimstot bērnam, dzīve sagriezīsies kājām gaisā. Taču jāteic, ka neko daudz mainījusies tā nav. Mēs Levi visur ņemam līdzi. Bērnu dēļ vecākiem nav jāatsakās no savas dzīves! Mēs tāpat kā agrāk rīkojam svinības un nododamies vaļaspriekiem. Tas nāk par labu attiecībām.

— Kāpēc tu vēl neesi apprecējis Kamilu?

M. M.: — Lai arī māte uzstāj uz precībām, man laulības nešķiet pārāk svarīgas. Viņa jau pati arī nav tas labākais piemērs — mani vecāki ir divas reizes šķīrušies un precējušies no jauna. Man tas būtu pārāk liels stress. Taču es ļoti mīlu Kamilu. Tāpat — bez gredzena!

— Jaunajā filmā tu nevienā ainā neesi redzams ar atkailinātu ķermeņa augšdaļu. Vai esi vīlies?

M. M.: — Un kā vēl! Neatsegt kameras priekšā tik skaistu ķermeni ir noziegums. (Smejas.) Bet, ja nopietni, es jau nemaz tā neraujos katrā lomā novilkt kreklu. Taču, ja tas paredzēts scenārijā, nav problēmu. Novembrī man būs 40 gadi. Domāju, šim vecumam esmu labā formā.

— Kā tev izdodas šo formu saglabāt?