Latvija lūgs ES atbalstu Āfrikas cūku mēra ierobežošanai (3)

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Briselē pirmdien, 24.janvārī, notiekošajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē lūgs ES sniegt atbalstu Latvijai ĀCM izplatības ierobežošanā, kas uzliesmojis netālu no Latvijas robežas Krievijas Federācijas Ļeņingradas apgabalā.

"Lai pasargātu ES lauksaimniecības dzīvnieku populāciju un ilgtermiņā risinātu problēmu, Latvija ierosina uz ES robežas ar trešajām valstīm izveidot dezinfekcijas vietas, kurās notiek dzīvnieku pārvadāšanas transportlīdzekļu ritošās daļas un, ja nepieciešams, arī kravas nodalījuma dezinfekcija. Latvija lūgs ES līdzfinansēt dezinfekcijas vietu celtniecību un aprīkošanu, kā arī sniegt atbalstu tām valstīm, kas ieviesušas piesardzības pasākumus saistībā ar ĀCM izplatības ierobežošanu no Krievijas, līdzfinansējot transportlīdzekļu dezinfekcijas izmaksas," informēja Muceniece.

Pašreiz dzīvnieku pārvadāšanai paredzēto transportlīdzekļu dezinfekcija noris iekšzemē Latvijas teritorijā 30 līdz 50 kilometru no valsts robežas. Līdz ar to pastāv risks ĀCM un citu sevišķi bīstamu infekcijas slimību ievazāšanai un izplatībai Latvijā un citās ES dalībvalstīs, paskaidroja ZM pārstāve.

Lai nepieļautu slimības ievazāšanu Latvijā un citās ES dalībvalstīs un pasargātu meža un mājas cūku populāciju no inficēšanās, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir noteicis vairākus drošības pasākumus: uzņēmumiem, kuri nodrošina transportu cūku eksportēšanai uz Krieviju, pēc atgriešanās Latvijā ir jāveic atkārtota transportlīdzekļa dezinfekcija. Savukārt uz ES ārējās robežas PVD kontrolēs dokumentus, kas apliecina, ka transportlīdzeklis Krievijas pusē pēc dzīvnieku izkraušanas ir dezinficēts, un praktiski pārliecināsies par transportlīdzekļa kravas nodalījuma tīrību.

Muceniece piebilda, ka jautājums par finansiālo atbalstu sevišķi bīstamo infekcijas slimību piesardzības pasākumu veikšanai, lai nodrošinātu šo infekcijas slimību neizplatīšanu ES teritorijā no trešajām valstīm ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmes darba kārtībā iekļauts pēc Latvijas ierosinājuma.

Jau ziņots, ka saistībā ar Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, uzliesmojušo Āfrikas cūku mēri PVD janvāra sākumā noteica vairākus drošības pasākumus, lai nepieļautu šīs slimības ievazāšanu Latvijā.

Āfrikas cūku mēris ir bīstama, ļoti lipīga vīrusa izraisīta slimība cūku dzimtas dzīvniekiem. Dzīvnieku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks, tādēļ šīs slimības konstatēšana dzīvnieku turētājam nes lielus ekonomiskos zaudējumus. Āfrikas cūku mēris ir izplatīts Āfrikas kontinentā, taču slimība reģistrēta arī Gruzijā, Azerbaidžānā, Krievijā, kā arī konkrētās norobežotās zonās Itālijā. Latvijā cūkām šī slimība nekad nav reģistrēta.

Vīrusu cūkas viena otrai var nodot gan tieša kontakta veidā vai caur inficēto cūku ekskrementiem, gan arī transmisīvi ar slimības pārnesēju - 'Ornithodoros' ģints ērču līdzdalību. Latvijas teritorijā šo sugu ērcītes nav sastopamas. Infekcijas avots ir slimās cūkas vīrusa nēsātājas, kā arī mežacūkas, kuras kopā ar ērcēm veido vīrusa rezervuāru dabā.

Cilvēkiem Āfrikas cūku mēris nav bīstams, tomēr šo slimību izraisa vīruss, kas ir ļoti izturīgs ārējā vidē, piemēram, gaļā pie +4°C vīruss saglabājas 150 dienu, sausā sālītā šķiņķī - 140 dienu, bet saldētā gaļā - daudzus gadus. Dzīvnieku novietnē, kurā vīruss tiek konstatēts, tas var saglabāties apmēram vienu mēnesi, bet mēslos - līdz 11 dienām.

Slimības inkubācijas periods ir piecas līdz 19 dienas. Slimajiem dzīvniekiem novēro paaugstinātu temperatūru (40°C līdz 42°C), asaro acis, ir izdalījumi no deguna, depresija, dzīvniekus parasti redz guļam, bet, ja tie staigā, novērojami kustību koordinācijas traucējumi. Balto šķirņu cūkām izteikti ir redzami plaši zemādas asins izplūdumi. Dzīvnieki iet bojā septiņu līdz 10 dienu laikā no inficēšanās brīža.