Neraugoties uz skaļiem paziņojumiem par milzīgo paveikto darbu dažādu valstisko apdraudējumu novēršanā, Drošības policijas vadība nespēj atbildēt ne uz vienu no jautājumiem par konkrētiem riskiem un apdraudējumiem, kas būtu laikus prognozēti un novērsti. Tā vietā tiek ziņots par desmitiem sagatavotu «informatīvi analītisko dokumentu».
13. janvāra nemierus «nogulējušās» Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks «Latvijas Avīzei» šā gada jūlija sākumā apgalvoja, ka šīs struktūras uzdevums esot «savlaicīgi identificēt tos riska faktorus, kas norāda uz iespējamiem apdraudējumiem, un informēt Valsts policiju par potenciāliem nemieriem un nesankcionētiem pasākumiem, kas var izvērsties par rupjiem sabiedriskās kārtības pārkāpumiem».
Tomēr uz rakstisku pieprasījumu informēt par konkrētiem Drošības policijas šogad identificētiem riska faktoriem, kas norāda uz iespējamiem apdraudējumiem, un par konkrētiem potenciāliem nemieriem un nesankcionētiem pasākumiem, kuri šogad darīti zināmi Valsts policijai, Drošības policijas priekšnieks nespēja nosaukt nevienu pašu konkrētu riska faktoru un arī nevienu potenciālo pasākumu, kas šogad būtu draudējis izvērsties par rupjiem sabiedriskās kārtības pārkāpumiem.
«2009. gada pirmajā pusgadā Drošības policija sagatavojusi un nosūtījusi Valsts policijai sešas uzziņas par iespējamiem apdraudējumiem saistībā ar rīkotajām akcijām, plānotajiem protestiem un citiem publiskajiem pasākumiem,» — tas ir viss, kas, spriežot pēc Drošības policijas sniegtās oficiālās atbildes, Reinikam bija sakāms par šogad atklātajiem potenciālajiem nemieriem. Nevienu pašu konkrētu pasākumu, kas būtu varējis izvērsties kādos nemieros, Drošības policija nav spējusi nosaukt.
Arī uz jautājumu par konkrētiem šogad atklātiem riska faktoriem, kas norāda uz iespējamiem apdraudējumiem, Jānis Reiniks nav minējis faktiski nevienu konkrētu riska faktoru, tā vietā paziņojot, ka «2009. gada I pusgadā sagatavoti 17 atbilstoši informatīvi analītiskie dokumenti par iespējamiem apdraudējumiem sabiedriskajai drošībai un kārtībai».
Savukārt pērn atklāto konkrēto (!) riska faktoru vietā Drošības policija min «iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanos un tam sekojošo straujo sabiedrības neapmierinātības līmeņa pieaugumu, kas rada labvēlīgu augsni radikalizācijas procesiem, kā arī atsevišķu ārvalstu centieniem realizēt savas ekonomiskās un politiskās intereses». Bet šogad esot nācis klāt viens vienīgs jauns riska faktors — «īpašā uzmanības lokā bijis jautājums par iespējamiem pārkāpumiem Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanu laikā».
Par Drošības policijas sagatavotās analītiskās informācijas nopietnību liecina arī fakts, ka Jānis Reiniks pat oficiālajā atbildē ir ignorējis viņam uzdoto jautājumu, cik biezs ir bijis katrs no «periodiskajiem apskatiem par drošības situāciju valstī», kuri šogad esot iesniegti valdībai un parlamentam.