Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs aktivizēsies cilvēki, kuri rosinās valstīm izstāties no savienības. Tomēr ārpolitikas eksperts Pēteris Viņķelis uzsvēra: šāds solis ir ļoti riskants un valstij jāapzinās visas no tā izrietošās negatīvās sekas.
Sarunā ar portālu «Apollo» Viņķelis skaidroja, ka Lisabonas līgums paredz izstāšanos no ES noteiktā kārtībā, taču viņš nezina nevienu valsti, kurā nopietni politiski spēki apsvērtu šo iespēju. Pašlaik neesot pamata domāt, ka kāda valsts varētu izstāties no ES.
«Lielajos globālo krīžu viļņos labāk izdzīvo tās vienības, kurās ir lielāks kredītreitings — lielās ekonomiskās zonas,» skaidroja Viņķelis, piebilstot, ka lielajām ekonomiskajām zonām, piemēram, kā ES, ir lielākas izredzes nekā «mazajām laiviņām» — atsevišķām valstīm.
Tas nozīmē, ka, kādai valstij izstājoties no ES, strauji pazemināsies kredītreitings. Protams, ja šajā valstī ir nafta, tad var mierīgi izstāties.
«Ja Čehijā pēkšņi atrastu naftu, tā varētu izstāties,» ironiski par izskanējušajām ziņām, ka Čehija apsver iespēju izstāties no ES, sacīja eksperts.
Viņaprāt, izstāšanās no ES valstij nozīmētu pilnīgu ekonomisko pašnāvību un mēģinājumu «pārdoties» valstiskuma vairumtirgotājiem. Tas nozīmētu, ka šī valsts vairs nesaņemtu arī starptautiskos aizdevumus.
Jautāts, vai Latvijā neizskanēs rosinājums izstāties no ES, Viņķelis atbildēja apstiprinoši: viņš valstī zina vismaz divus cilvēkus, kuri šo jautājumu ik palaikam aktualizēs, viens no tiem ir eiroskeptiķis Normunds Grostiņš.
Komentējot ziņas, ka Čehija apsver iespēju izstāties no ES, Viņķelis uzsvēra, ka tie ir tikai atsevišķu politiķu paziņojumi un jebkurā demokrātiskā valstī atsevišķi politiskie spēki par to var runāt. Taču Čehija kā valsts šādu iespēju neapsver.
Lisabonas līguma 50. pants noteic, ka jebkura dalībvalsts var nolemt izstāties no savienības saskaņā ar konstitucionālajām prasībām. Dalībvalsts, kura nolemj izstāties, par savu nodomu paziņo Eiropadomei pēc tā tiek noteikta izstāšanās kārtība. Līgumi valstij, kura paziņojusi par izstāšanos no savienības vairs nav saistoši no dienas, kad stājas spēkā izstāšanās līgums vai arī divus gadus pēc paziņojuma par izstāšanos.
