Politoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ilga Kreituse visai kritiski vērtē Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras gadus, aicinot eksprezidenti arī pašai būt paškritiskākai.
Kreituse: Vīķe-Freiberga ir līdzvainīga «treknajiem gadiem»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Es varbūt būšu nepopulāra, ja teikšu, ka es Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūru neuzskatu kā Dieva dāvanu Latvijas valstij. Viņa, loģiski, nebija sliktākais variants ar savu ārpolitisko darbību, bet ir viena maza nianse — sociālismu, sociālisma iekārtu un tās sekas nevar izprast cilvēks, kurš tajā nav dzīvojis,» intervijā portālam «Apollo» sacīja Kreituse.
Viņai lielas pārdomas izraisa arī tā sauktie treknie gadi un jautājums, cik Valsts prezidents var būt paškritisks.
«Jo, ja mēs tā skatāmies, esam aizmirsuši, ka [Aigara] Kalvīša kā premjera un «trekno gadu» laikā Valsts prezidente bija Vaira Vīķe-Freiberga. Un prezidentam ir tiesības iesniegt prasību par premjera demisiju, un prezidentam ir tiesības iejaukties likumdošanā. Šodien mēs it kā noliekam, ka Saeima un valdība ir bijusi tur, un prezidents bijis atsevišķi. Un tas ir ļoti izdevīgi Freibergas kundzei, bet es tomēr gribētu, lai viņa nedaudz paškritiski paskatās arī uz šo periodu,» spriež politoloģe.
Viņasprāt, ir zināms procents eksprezidentes līdzdalības «treknajos gados».
«Jo no viņas mutes atskanēja šis premjera vārds, viņa viņu izvēlējās, un viņa neko nedarīja, lai kaut kas mainītos darbībā, ko veica šis premjers. Mēs sakām, ka it kā prezidents nav atbildīgs par to, bet, nosaucot vārdu, tu esi atbildīgs tajā brīdī, tu to nosauci — tev bija iespēja nenosaukt šo cilvēku. Tas nav tik vienkārši, kā mēs gribam, teikt, ka prezidents dzīvo pilī savu dzīvi un mēs te dzīvojam katrs atsevišķi savu dzīvi,» uzsver Ilga Kreituse.
Šodienas politiķu viena no lielākajām problēmām — pretendējot uz kādu amatu, viņi sev nejautā: «Vai es to spēšu?» Viņiem liekas: «Kāpēc ne es, kāpēc viņš, kāpēc ne es?» Pēc Kreituses domām, tā ir liela problēma un tas faktiski nozīmē politiskās darbības degradāciju. Bez jautājuma «Vai es to varēšu?» var iestāties liels haoss, un tas var iestāties arī šodien.