«Parex bankai» nebūs nepieciešami papildus budžeta līdzekļi no valsts budžeta, šodien žurnālistiem sacīja premjers Valdis Dombrovskis (JL).
«Parex bankai» nebūs nepieciešami papildus budžeta līdzekļi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dombrovskis norādīja, ka varētu būt vajadzīgi līdzekļi kapitāla pietiekamības izpildei, bet tad tos varētu novirzīt no Valsts kases depozītiem, bet ne no valsts budžeta. «Pašlaik nav ienākusi informācija par nepieciešamību papildināt «Parex bankas» kapitālu,» sacīja Dombrovskis.
LETA jau ziņoja, ka laikraksts «Diena» šodien vēsta, ka «Parex bankas» («Parex») stabilitātei nepieciešams vēl ap 100 miljoniem latu.
Papildu ieguldījumi bankas kapitālā nepieciešami, jo banka pērn cietusi ievērojamus zaudējumus.
Precīzas ziņas, cik naudas vēl vajadzēs ieguldīt, pagaidām netiek izpaustas, taču vairāku valdībai tuvu avotu «Dienai» atzītais liecina, ka papildus būs nepieciešami ap 100 miljoni latu. Kā viens no veidiem, kas apspriests, lai atrastu «Parex» kapitālam nepieciešamo naudu, ir iespēja par attiecīgo summu kapitalizēt (pārvērst akciju kapitālā) daļu no Valsts kases bankā noguldītajiem depozītiem.
Precīzs bankas kapitālā ieguldāmās naudas daudzums būs atkarīgs no valdības lēmumiem par «Parex» restrukturizācijas plānu. Tas paredz bankas sadalīšanu tā sauktajā labajā un sliktajā bankā - divos uzņēmumos, no kuriem viens saglabā bankas pamatdarbību, bet otrs ir Nekustamo īpašumu fonds, kas nodarbojas ar «Parex» sliktajiem kredītiem, bankai piederošajiem un tās pārņemtajiem īpašumiem, kā arī ar «Parex» Krievijā un NVS izsniegtajiem kredītiem.
«Parex» prezidents Nils Melngailis, apstiprinot, ka bankas kapitālam būs nepieciešama papildu nauda, konkrētu summu atturējās nosaukt. Pēc viņa sacītā, tas būs atkarīgs no valdības lēmuma par bankas restrukturizāciju jeb sadalīšanu un to, kā tā tiks veikta. Melngailis uzsver, ka, nodalot ar bankas pamatdarbību nesaistītos aktīvus un sliktos kredītus, bankas bilance kļūs drošāka un sliktajiem kredītiem nepieciešamie uzkrājumi būtiski samazināsies. Līdz ar to mazāka būs kapitālam papildu nepieciešamā nauda.
Bankas akcionāru sapulce, kurā plānots lemt par «Parex» kapitālu, notiks janvāra beigās. Līdz tai valdībai jāpieņem lēmums par bankas sadalīšanu. Restrukturizācijas plāns «Parex» valstij piederošo akciju turētājai Privatizācijas aģentūrai (PA) valdībā bija jāiesniedz līdz 30.decembrim. Pēc «Dienas» rīcībā esošām ziņām, gada nogalē PA to nav izdarījusi. Valdību «Parex» restrukturizācijas plāns, visticamāk, sasniegs gada pirmajā nedēļā, ziņo laikraksts.
Valstij pieder 73,4% bankas, vēl 22,4% īpašniece ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, pārējās akcijas pieder mazākuma akcionāriem. Kopumā tieši un netieši valsts «Parex» glābšanai atvēlējusi vairāk nekā miljardu latu.