Saeimas Juridiskā komisija otrdien sākusi diskusiju par Iekšlietu ministrijas piedāvātajiem grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz dubultot sodus autovadītājiem, kuri pie stūres sēdušies alkohola un narkotisko vielu reibumā, portālu «Apollo» informēja Saeimas preses dienests.
Tomēr deputāti bažījas, vai šajā ekonomiskajā situācijā sods par braukšanu dzērumā jāpalielina divkārt.
«Ir apsveicama vēlme uzlabot satiksmes drošību un mazināt gadījumus, kad autovadītāji pie stūres sēžas reibumā. Taču deputātiem šodien radās bažas, vai sodu dubultošana šajos ekonomiskajos apstākļos ir efektīvākais veids, kā to panākt,» uzsver komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece.
Ministrijas sagatavoto grozījumu projektā maksimālais nauda sods par auto vadīšanu alkohola reibumā paredzēts 1000 latu līdzšinēji 500 latu vietā. Savukārt, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, autovadītāja apliecību plānots atņemt uz laiku līdz četriem gadiem.
Deputāti komisijas sēdē uzsvēruši, ka jāvērtē piedāvāto grozījumu samērīgums gan pašreizējā ekonomiskajā situācijā, gan kontekstā ar esošo tiesu praksi, saskaņā ar kuru par līdzīga smaguma kriminālnoziegumiem nereti tiek piemēroti gan nosacīti sodi, gan daudz mazāki naudas sodi. Līdz ar to administratīvais sods nereti izrādās bargāks par kriminālsodu.
Komisijas priekšsēdētāja norādīja, ka sodu palielināšana nevar būt pašmērķis, daudz būtiskāk, lai sods par braukšanu dzērumā būtu efektīvs un neizbēgams.
Situācijā, kad ir būtiski samazinātas policistu algas, bet autovadītājiem tiek piemēroti ar ienākumiem nesamērīgi sodi, būtiski var pieaugt arī korupcijas risks, sēdē norādīja deputāte Ilma Čepāne (PS).
Vairāki deputāti arī izteikuši viedokli, ka patlaban dzērājšoferiem piemērojamo administratīvo arestu būtu nepieciešams aizstāt ar piespiedu darbu, kas ļautu ietaupīt valsts budžeta līdzekļus un nestu ieguvumu arī sabiedrībai.
