Portāls «Apollo», sadarbojoties ar diviem aktīviem un uzņēmīgiem jauniešiem, vienu reizi nedēļā - ceturtdienās - turpmāk piedāvās jums nelielu bilžu un stāstu seriālu «Apkārt pasaulei». Mārtiņš un Dagmāra patiesi vienā jaukā dienā sapakoja somas un startēja no viena punkta, kurā plāno atgriezties, pēc tam, kad viņu ceļojums būs apmetis loku apkārt zemeslodei. Un pirmā sērija sākas:
«Viss sākās vairāk nekā piecus gadus nesenā pagātnē ar zvanu no Artūra Skrodera: «Eu, nu braucam apkārt pasaulei!?» Toreiz īsti nebija naudas, bija citas prioritātes dzīvē un gan jau ka bail arī - tie paši iemesli, kas vienmēr, lai nekur nebrauktu. Tā nu es paliku mājās, bet Artūrs aizbrauca savā dzīves ceļojumā un noslēgumā vēl pamanījās sarakstīt varen interesantu grāmatu par savām Sprīdīša gaitām «Iespaidu kolekcionārs», iesaku no sirds un no rajona.
Tā pat kā ar kalnos kāpšanu - ja nav īstie laika apstākļi, kalns nav jāforsē. Tas tur stāvēs arī pēc 100 gadiem un būs iespēja atgriezties kādu dienu. Līdzīgi arī ar pasaules apceļošanu, doma nebija atmesta, bet gan tikai atlikta, taisnības labad, jau vairākkārt. 2009. gada sākumā abi ar Dagmāru strādājām Londonā - abiem gandrīz savi sapņu darbi, jau izveidojies stabils draugu loks, memberšips skvoša klubā un garo nedēļas nogaļu izbraucieni tepat pa Eiropu. It kā tā forši, bet nepameta sajūta, ka «viss ir iespējams» ar katru dienu likās kaut kas svešāks. Tad dēļ finanšu krīzes pasaulē pamainījās situācija darbā - mūsu komanda tikai uzlikta uz tāda kā stand-by līdz turpmākām izmaiņām. Citiem vārdiem, izvēle bija starp nākšanu uz darbu katru dienu bez īpaša mērķa varbūt pat gada garumā vai ilgāk vai arī iesniegt atlūgumu. Jauna darba meklēšana Londonā 2009. gada pavasarī finanšu sektorā varētu salīdzināt ar pieres nepārtrauktu un spēcīgu sišanu pret betona sienu. Daži kursa biedri vēl bija meklībās pat gadu pēc maģistra grāda iegūšanas. Top-investīciju banku viceprezidenti sūtīja pieteikumus uz otrās līgas bankām un daudz zemākām amata pozīcijām. Gordona Ramzija restorāni piedāvāja iepazīšanās meņū gandrīz par «McDonald's» cenām un, ekstremālākajos gadījumos, finanšu grūtībās nonākušie labprātīgi atvadījās no šīs pasaules. Tāpēc TĀ doma atkal bija pielavījusies tā dabīgi, vieglāko ceļu meklējot un tāpēc, ka īstenībā jau sen un ļoti gribējās.
Vai nebūtu drošāk tomēr pārziemot krīzi drošībā un garlaicībā un kā būs atrast jaunu darbu pēc ilgāka pārtraukuma atgriežoties Londonā - tie bija dzīves lielie jautājumi, kas sekmīgi tika aprakti zem neracionālā «gan jau». Pastāv uzskats, ka finanšu darboņiem, kas vairāk ka 18 mēnešus bijusi ārpus aprites, pie īstajiem nažiem strādāt vairs nesanāks. Tā teikt, īsteni spējīgie arī krīzes laikā peld pa virsu un gari atvaļinājumi jaunībā nav attaisnojami. Kā īsti būs, to vēl tikai redzēsim, bet tobrīd likās, ka apstākļi saveidojušies, lai tad brauktu pa to pasauli vai arī vēlāk jau nu tiešām nesanāks. Tā nu tika pavadītas dažas trauksmainas dienas sēžot Dienvidindijas pludmalē un izmisīgi spaidot «Blackberry» no rīt līdz vakaram. Bijām devušies uz drauga kāzām un tas tieši sakrita ar laiku, kad darba devējs paziņoja ikgadējos bonusus - vai vispār un cik. Naudas jautājums arī tad bija pēdējais, kas varēja likt saulei spīdēt gadu no vietas vai arī tomēr blāvajām Londonas klaustrofobiskā metro dienas gaismas spuldzēm. Negribējās arī pēc ceļojumiem atgriezties Londonā bez nevienas kapeikas kabatā. Bez īpašiem signāliem un vibrācijas atnāca gaidītais SMS... un sarunājām vēl maija mēnesi pavadīt Latvijā pirms jūnijā sākt gada ceļojumu apkārt pasaulei.
Āfrika izrādījās par dārgu, Ameriku jau tāpat kādu dienu iepazīsim, tādēļ maršruts aizsākas Dienvidamerikā - Kolumbija, Ekvadora, Peru, Bolīvija, Argentīna, Čīle, tad uz Jaunzēlandi un nedaudz Austrālijas, noslēgumā Taizeme, Kambodža, Vjetnama, Laosa, atkal Indija un Nepāla. Uzsvars vairākumā uz salīdzinoši lētajām valstīm un pa diezgan iestaigātu «gringo trail» labākajās «Lonely Planet» tradīcijās, no kura gan pēc pirmās iespējas esam mēģinājuši nomukt, kas arī veiksmīgi daudzos gadījumos izdevies. Vislielākais no pirkumiem, «round-the-world» aviobiļetes, kuras iegādājāmies no specializētas tūrisma aģentūras «roundtheworldflights.co.uk», kopā 13 lidojumi par taisnīgām 2200 mārciņām katram.
Dienvidamerikas iekļaušana biļetes padara dārgākas un iegādājāmies arī 3 iekšējos lidojumus kontinentā. Maršrutā Eiropa - Āzija - Austrālija/ Jaunzēlande ar vairākām pieturvietām biļetes iespējams iegūt par mazāk nekā 1000 mārciņām. Pateicīgs laiks ceļošanai, gan dēļ lata kursa pret mārciņu, gan dēļ atlaidēm spiedīgajā tūrisma nozarē Papildus siltām apakšbiksēm un mugursomai, budžetā arī ieplānojām 50 dolārus dienā katram cilvēkam (ar nelielu rezervi), kas vajadzīgi, lai paēstu, izgulētos, nopirktu vietējās autobusu biļetes un kādu aliņu.
Pašlaik jau esam ceļojuma otrajā pusē - Taizemes ziemeļos. Turpmākā rakstu sērija būs par katru no valstīm atsevišķi, mazāk par pilsētām un vairāk par cilvēkiem, tiem, kuru skaits tagad jau tuvojas 50, kas mūs izguldinājuši, mēģinājuši apzagt, apdāvinājuši un piedzirdījuši. Arī par kāpšanu 6088m kalnā, paraglaidingu un lēkšanu ar gumiju no 134m augstuma, Horna raga apkuģošanu uz Čīles militārā kuģa un daudziem simtiem kājām noietiem un ar riteņiem nobrauktiem kilometriem dabas parkos. Un, iespējams, svarīgākais - par ceļotāju veiksmi. Pirmā lapaspuse - Kolumbija, kur Eskobārs jau sen kā miris, cilvēkus gandrīz vairs nesagūsta, kopētu Markesu pārdod ik uz soļa un tūristus nešmauc, jo vēl nav paguvuši piešauties.»