Gāztais Kirgizstānas prezidents Kurmanbeks Bakijevs, kurš ceturtdienas vakarā ieradās Kazahstānā, no turienes varētu doties uz Turciju vai Latviju, ziņo Krievijas aģentūra «Interfax», atsaucoties uz anonīmu informācijas avotu.
Gāztais Kirgizstānas prezidents varētu doties uz Turciju vai Latviju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirms atstāt Kazahstānu, Bakijevs vēloties tikties ar tās prezidentu Nursultanu Nazarbajevu, sacījusi informētā persona.
«Pēc esošās informācijas, Bakijevs vēlētos tikties ar Kazahstānas prezidentu. Pēc tam, pilnīgi iespējams, viņš izlidos vai nu uz Turciju, vai nu uz Latviju, kur, kā tiek uzskatīts, pašlaik atrodas viņa dēls Maksims,» aģentūrai «Interfax» sacījusi informētā persona, kuru «Interfax» neatklāj. «Interfax» ziņa ir no Kirgizstānas galvaspilsētas Biškekas, tāpēc domājams, ka informētā persona, uz kuru tā atsaucas, atrodas Kirgizstānā.
Bakijevs ceturtdien atstājis Kirgizstānu un devies uz Kazahstānu, paziņoja Kazahstānas ārlietu ministrs Kanats Saudabajevs, kurš ir arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) izpildpriekšsēdētājs.
Lidmašīna, kurā atradies Bakijevs, pacēlusies no Džalalabadas lidostas Kirgizstānas dienvidos un devusies uz Tarazu Kazahstānas dienvidos.
Viens no Kirgizstānas pagaidu valdības ministriem, kurš vēlējās palikt anonīms, teica aģentūrai «Reuters», ka Bakijevs esot parakstījis paziņojumu par atkāpšanos no amata. Oficiāla apstiprinājuma tam nav.
Saudabajeva paziņojumā teikts, ka vienošanās ar Kirgizstānas pagaidu valdību un Bakijevu par to, ka Bakijevs atstās valsti, panākta ar Kazahstānas prezidenta Nursultana Nazarbajeva, ASV prezidenta Baraka Obamas un Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva kopīgiem pūliņiem, kā arī EDSO, ANO un Eiropas Savienības aktīvu starpniecību. Kazahstāna ir EDSO prezidējošā valsts.
Kirgizstānas pagaidu premjere Roza Otunbajeva otrden pieļāva - ja gāztais prezidents nolemtu atstāt valsti, viņš varētu doties uz Latviju, kur atrodoties abi Bakijeva dēli Maksims un Marats, ziņoja aģentūra «Associated Press» (AP).
«Atbildot uz jautājumu, kurp varētu doties Bakijevs, viņa sacīja, ka nezina, bet pēc tam piebilda, ka Bakijevs droši vien gribētu pievienoties saviem dēliem, kuri pašlaik ir Latvijā,» raksta AP ziņā par interviju, kuru šai aģentūrai sniegusi Otunbajeva.
Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš aģentūrai BNS trešdien apstiprināja, ka Ārlietu ministrijas rīcībā nav tādas informācijas, ka Latvijā varētu atrasties abi gāztā Kirgizstānas prezidenta Kurmanbeka Bakijeva dēli, kā arī par iespējamo viņa sekošanu savām atvasēm.
Tēva prezidentūras laikā 32 gadus vecais Maksims Bakijevs vadīja Centrālo attīstības, investīciju un inovācijas aģentūru. Tika uzskatīts, ka Kurmanbeks Bakijevs gatavo Maksimu prezidenta amata pārņemšanai. Savukārt vecākais dēls Marats Bakijevs bija Valsts drošības aģentūras vadītāja padomnieks.
«Lursoft» dati liecina, ka Kirgizstānas pilsonis Maksims Bakijevs ir saistīts ar vairākiem Latvijas uzņēmumiem, viņš ir padomes loceklis SIA «Maval aktīvi», kas nodarbojas ar finanšu pakalpojumu sniegšanu un finanšu starpniecību. Šis uzņēmums viņam pieder uz pusēm ar baņķieri Valēriju Belokoņu, kurš ir iesaistīts arī uzņēmējdarbībā Kirgizstānā - viņam tur pieder «Manas bank».
Maksims Bakijevs ir arī Belokoņa biznesa partneris citā uzņēmumā - viņš ir SIA «Kimmels Rīga» padomes priekšsēdētāja vietnieks.
Tiesa Kirgizstānā ir izdevusi sankciju gāztā prezidenta Kurmanbeka Bakijeva brāļa bijušā Valsts apsardzes dienesta vadītāja Džaniša Bakijeva un vecākā dēla Marata Bakijeva aizturēšanai, otrdien paziņoja Ģenerālprokuratūras pārstāvis. Tiesa izdevusi sankciju arī demisionējušā premjerministra Danijara Usenova aizturēšanai. Visi trīs tiek apsūdzēti līdzdalībā masu slepkavībās. Ģenerālprokuratūras pārstāvis paskaidroja, ka viņi tiek turēti aizdomās par atļauju šaut uz demonstrantiem.
Ziņots arī, ka opozīcijas protestu pārņemtajā Kirgizstānā 7.aprīlī demisionēja valdība un opozīcija izveidoja savu ministru kabinetu, kurā par premjerministri kļuva bijusī ārlietu ministre Roza Otunbajeva. Sadursmēs starp opozīcijas protestētājiem un miliciju gājuši bojā 83 cilvēki un vairāk nekā 1600 ievainoti, apstiprināja Iekšlietu ministrija.